*

šodiena un rītdiena manliex jāpavada vāļājoties uz pīpētavas dīvāniņa ar grāmatu rokā un našķiem blakus. pēdējās dienās ir noticis daudz, kas neparedzēts un daži paredzējumi palikuši nepiepildījušies. te nu mēs esam un te nu mēs visdrīzāk paliksim. ir ļoti patīkami beidzot būt mājās, mierā un vienatā.

man tikai kārtējo reizi ir sirdapziņas pārmetumi, par to ka man nav sirdsapziņas pārmetumu. mazliet.

p.s. vakardienas jautrākā dziesma ir "uz priekšu, Māris uz koncertu jānes mums ir". dīvaini ir kā tas jaukais krievs no Salaspils varēja mani atcerēties no apm. 4 gadus veca gājiena pastaigā uz atomreaktoru (es šorīt atkal uz brīdi mācēju runāt krieviski). nākamreiz es centīšos neaizmirst paņemt līdzi kalkulatoru. bet velosipēda eļļainās ķēdes traipi joprojām ir uz maniem pirkstiem, man sāp labā roka un mugura un viss ir kārtībā.