*

tur jau tā lieta, ka mana racionālā un pieaugusī puse pilnībā apzinājās, ka varu taču apstāties pilnīgi jebkur, jo ir emergency situācija. bet nenormāli spēcīgi darbojās tā manis daļa, kurai ir bail, ka viņu džadžos. jo neviens taču no malas neredz, ka man ļurkājas kloķis, bet redz, ka esmu čiksa raibā, plandošā kleitā, kas nobloķē satiksmi uz maģistrālās ielas ar sagrabējušu pasātu. turklāt tā manis pirmā puse, pat domā par cilvēkiem visu to labāko un iztēlojas, ka visdrīzāk kāds apstātos un pajautātu, kas noticis un vai nevajag palīdzēt...