![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man šorīt notika tāds nepatīkams gadījums. mums te uz laiku pieklīdis vīratēva aizvēsturiskais pasāts un fords bija servisā līdz šim vakaram. aizbraucu ar to pasātu uz pastu izņemt paciņu, braucu atpakaļ. izgriezos uz maģistrālās ielas, kura ir liels garš kalns lejup - apmēram 2 km sākot gandrīz no pilsētas robežas, līdz lejai, kur jāpagriežas pa kreisi un jāuzbrauc kalnā uz mūsu māju. izgriezos es apmēram kalna vidū. gribēju ielikt otrajā ātrumā, bet ātrumkloķis pēkšņi vnk brīvi ļurkājās uz visām pusēm un nelikās it nevienā robā. es turpināju ripot uz leju. iela ir centrāla, pārsvarā ar borģūrām gar malām un zīmēm "apstāties aizliegts". satiksme bija vidēji intensīva. man bija doma iegriezt dažu stāvvietu kabatā, kas ir gandrīz pašā kalna lejā, bet pretējā ielas pusē - pa gabalu jau redzēju, ka tur ir daudz brīvu vietu, lai lēzeni tur iegrieztos, taču, kad tiku tik tālu, tieši pretī brauca mašīna un tas nebija iespējams. tad jau es biju aizripojusi tālāk un tuvojos aplim. nenormāli paveicās, ka neviens nebija jālaiž - tiku tam cauri un iegriezu busa pieturā. zvanīju K. un kamēr gaidīju, kad viņš atnāks, turpināju ļurkāt to kloķi un viņš vnk randomā ieleca vietā - pilnīgi normāli ieliku ātrumā un aizbraucu turpat blakus līdz stāvvietai (un mēs pēcpusdienā pilnīgi normāli ar to mašīnu aizbraucām uz Valmieru noskatīties izrādi, uz stalli un atpakaļ).
kas man šajā visā visvairāk nepatīk ir tas, kas notika man galvā. protams situācija nepatīkama, bet galu galā bremzēm nebija nekādas vainas - varēju taču apstāties pilnīgi jebkur. bet man bija drausmīga trauksme tieši par to, ka apstāšos kkur uz maģistrālās ielas (vai nedoddies pie iebrauktuves aplī) un maisīšos citiem pa kājām, traucēšu/bloķēšu satiksmi un visi domās, ka rekur kkāda debīla čiksa kleitā (vakar humpalās nopirku izcilu zīdīga auduma, nepieguļošu kleitu, kas sver vienu gramu un šajā karstumā ir ideālākais apģērba gabals, jo neskaras klāt un visu laiku viegli plivinās un ir kabatas!) nemāk braukt un vnk apstājas ceļa vidū un nesaprot ko dara. man bija panika arī par to, ko domā aizmugurējā mašīna, jo es protams ripoju aizvien lēnāk un lēnāk + vēl kkādu daļu trauksmes radīja fakts, ka tā ir vīratēva mašīna, ne mūsējā. manliekas, ka, ja tas būtu noticis kkad naktī (tb kad nav satiksmes) un ar mūsu fordu, man tas liktos drīzāk kā kkāds piedzīvojums. "no malas" skatoties tas mans domu gājiens, tb galvenais par ko uztraukties šajā situācijā, liekas diezgan slimi un neveselīgi. galu galā - kas notiktu, ja es tiešām vnk apstātos uz tās ielas? droši vien pilnīgi nekas. pat, ja tā ir maģistrālā iela šai pilsētā un pilsēta ņudz pirmsjāņu drudzī, tas nav nekāds tur Vanšu tilts vai Valdemāriela Rīgā. nekāds episks sastrēgums jau tur neizveidotos un, to ko kāds par mani padomātu, es tāpat neuzzinātu. šaubos, ka te kāds lektu ārā no mašīnas uz mani kliegt. karoč, stulbi, ka man galvā tāds sūds un stulbi arī, ka man gribas sevi par to sūdu džadžot.
kas man šajā visā visvairāk nepatīk ir tas, kas notika man galvā. protams situācija nepatīkama, bet galu galā bremzēm nebija nekādas vainas - varēju taču apstāties pilnīgi jebkur. bet man bija drausmīga trauksme tieši par to, ka apstāšos kkur uz maģistrālās ielas (vai nedoddies pie iebrauktuves aplī) un maisīšos citiem pa kājām, traucēšu/bloķēšu satiksmi un visi domās, ka rekur kkāda debīla čiksa kleitā (vakar humpalās nopirku izcilu zīdīga auduma, nepieguļošu kleitu, kas sver vienu gramu un šajā karstumā ir ideālākais apģērba gabals, jo neskaras klāt un visu laiku viegli plivinās un ir kabatas!) nemāk braukt un vnk apstājas ceļa vidū un nesaprot ko dara. man bija panika arī par to, ko domā aizmugurējā mašīna, jo es protams ripoju aizvien lēnāk un lēnāk + vēl kkādu daļu trauksmes radīja fakts, ka tā ir vīratēva mašīna, ne mūsējā. manliekas, ka, ja tas būtu noticis kkad naktī (tb kad nav satiksmes) un ar mūsu fordu, man tas liktos drīzāk kā kkāds piedzīvojums. "no malas" skatoties tas mans domu gājiens, tb galvenais par ko uztraukties šajā situācijā, liekas diezgan slimi un neveselīgi. galu galā - kas notiktu, ja es tiešām vnk apstātos uz tās ielas? droši vien pilnīgi nekas. pat, ja tā ir maģistrālā iela šai pilsētā un pilsēta ņudz pirmsjāņu drudzī, tas nav nekāds tur Vanšu tilts vai Valdemāriela Rīgā. nekāds episks sastrēgums jau tur neizveidotos un, to ko kāds par mani padomātu, es tāpat neuzzinātu. šaubos, ka te kāds lektu ārā no mašīnas uz mani kliegt. karoč, stulbi, ka man galvā tāds sūds un stulbi arī, ka man gribas sevi par to sūdu džadžot.