*

pārsvarā jau nestaigāju, bet daru to statiskā pozā - sēžot uz grīdas vai guļot uz muguras. arī mežā uz intensīvāko brīdi piesēdu uz koka, bet sākumā un noslēgumā ritmiski soļot ir forši. reizēm gribas dejot, bet neesmu vēl nonākusi tik tuvās attiecībās ar savu ķermeni, lai tam ļautos. cerams, kaut kad nonākšu.
katrā ziņā viena no lietām, kas notiek praktiski katrā bungu meditācijā ir nenormāli kruta ķermeņa izjūta - tas ir viegls, lunkans un ātrs un es bieži vien pavadu "tur" laiku vienkārši nenormāli ātri un bez piepūles skrienot, atsperīgi un ļoti augsti lēkājot utt. :D