*

es nez, visdrīzāk jau tam, kā es jūtos ir kkāds gudrāks/pareizāks apzīmējums, vnk tā mana sajūta visvairāk asociējas ar jušanos iesprostotai šaurumā un apdraudētai, ar sajūtu, ka jābēg (jāpārtrauc) pirms ir par vēlu (man gan nav ne jausmas, kas ir tas sliktais, kas var notikt "nebēgot").

par ilgumu un koncentrēšanos - tas, ka man augoša trauksmes sajūta ļoti traucē koncentrēties, ir toč skaidrs. ja nav trauksmes, tad koncentrēties ir viegli, ja ir, tad esmu nervoza, izkliedēta un neuzmanīga. reizēm liekas, ka it kā trauksmes nav, bet ieskatoties sevī vērīgāk, tomēr ir.