neko tādu ļoti konkrētu no ašvagandhas nejūtu. bet pavasarī bija tāda baigi intensīva trauksmes sajūta, nespēju arī sev nekā atbildēt uz jautājumu par tās cēloni, pasūtīju iherbā to ašvagandhu, sāku dzert, pa ~2 kapsulām dienām. nekāda tūlītēja atvieglojuma nebija, bet kaut kādā mēneša griezumā pamanīju, ka tā trauksme tā baigi vairs nenomāc, ka es biežāk esmu priecīga un nākotnē vairāk skatos ar ziņkāri, nevis bažām.
no alkohola lietošanas es "atkopjos" visklasiskākajā un neveselīgākajā formā - gānu sevi par sadirsto dienu, guļu gultā, skatos debīlas filmas vai serikus, ēdu visu, kas ir sāļš, trekns, ass, salds (asi zupveidīgi virumi, piemēram, ar tomātiem un lēcām, picas, cepeškrāsnī ceptas siermaizes, balto miltu izstrādājumi utt.) un dzeru gāzētu minerālūdeni. labākais, ko mēdzu darīt ir ēst augļu salātus un dzert smiltsērkšķu sulu.
no alkohola lietošanas es "atkopjos" visklasiskākajā un neveselīgākajā formā - gānu sevi par sadirsto dienu, guļu gultā, skatos debīlas filmas vai serikus, ēdu visu, kas ir sāļš, trekns, ass, salds (asi zupveidīgi virumi, piemēram, ar tomātiem un lēcām, picas, cepeškrāsnī ceptas siermaizes, balto miltu izstrādājumi utt.) un dzeru gāzētu minerālūdeni. labākais, ko mēdzu darīt ir ēst augļu salātus un dzert smiltsērkšķu sulu.