*

Jānomaina vismaz liela daļa no vadības un, jo īpaši vadības stils - no padomiski autoritāra uz mūsdienīgu. Kā arī izvēlēties darbiniekus pēc viņu atbilstības ieņemamajam amatam, nevis balstoties uz draudzības un radniecības pakāpes. Par māksliniecisko kvalitāti grūti spriest

Katrā gadījumā JRT kādreiz bija krietni atvērtāks un elastīgāks. Enerģija virmoja, notika eksperimenti. Notika visādas blakus lietas - piem, pirmdienās kamerzālē notika pasākumi "JRT kultūras nams" - bez maksas uzstājās mūziķi (rīkoja Jēkabs Nīmanis), notika filmu vakari utt. Bet direktore pamazām to nogrieza - sāka prasīt īres maksu par telpu izmantošanu, ko protams šādi pašiniciatīvas, bezmaksas pasākumi nespēja maksāt. Pamazām teātris sāka arvien vairāk noslēgties un iemūrēties. JRT, piem, nekad nepiedalās visādās Baltajās naktīs un tamlīdzīgos pasākumos, kā Naciķis, Daile un mazie teātri... Man liekas iznākums šādai tuvredzīgai un lielā mērā iedomīgai pašizolācijai un ļoti ilgai gulēšanai uz veciem lauriem ir tas, kas tagad notiek un tas nemaz nav labi.