Es saprotu apmēram tā - ir darbs, kurš vairs nepatīk, bet ar saviem plusiem kā alga un brīvais laiks. Ko tur maina psiholoģiskais stāvoklis? Vai to, kas vairāk tiek akcentēts?
Ja ir normāls psiholoģiskais stāvoklis, tad var pieņemt veselīgus lēmumus, nečīkstēt, neciest un netirgoties ar sevi. Nevis no sērijas - labāk palikt ar vīru kas reizēm sadzeras un sit, jo reizēm taču nedzer un nesit, pat uz jūru aizved un pilošo krānu salabo. Kas būtībā ir slimi un pazemojoši un apmēram tādas ir manas šobrīdējās attiecības ar darbu
Es saprotu apmēram tā - ir darbs, kurš vairs nepatīk, bet ar saviem plusiem kā alga un brīvais laiks. Ko tur maina psiholoģiskais stāvoklis? Vai to, kas vairāk tiek akcentēts?
Sanāk, ka daudz cilvēku pa laikam dzīvo depresīvā stāvoklī un tādēļ nespēj īstenot pārmaiņas dzīvē.