*

Šodien gāju pa AB dambi un domāju, kad nez ir tas īstais vasaras moments. Līdz jāņiem noteikti nē. Tad vēl nemēdz būt tādi laikapstākļi, nav tik daudz ogu un šķiet, ka viss sāksies tikai pēc tam.
Savukārt pēc jāņiem esi spiests attapties, ka putni jau kravā ceļa somas uz siltajām zemēm. Viņu dziesmas atskan aizvien retāk. Tirgū sāk parādīties ogas, kas ir ļoti forši. Tikai gadās vairākas dienas ar draņķīgiem laikapstākļiem. Dažbrīd atkal nav laika ikdienas steigā un skat, jūlijs jau iet uz beigām, normālus ķiršus nakts tirgū vispār vairs nevar dabūt un, ja paskatās kalendārā, tad ar šausmām nākas secināt, ka svīres aizlidos jau pēc dažām nedēļām.
Man reizēm šķiet, ka īstā vasara, kuru es vienmēr gaidu, ir tikai manas bērnības atmiņas par laiku, kad varēja dzīvoties pa laukiem un neko nedarīt.