Ar savādu nojausmu...karstu sajūtu sirdī...mmm...ar magnoliju ziepītēm karstā vannā. Mazās baudas allažiņ man izvēršas lielākas par lielajām.

Padomāju atkal par vērtībām nejauši, izdomāju – es ar acīm ciet un bez pārdomām pasūtītu pāris mājas tālāk, ja man tagad liktu izvēlēties un atteikties no Tevis...un es nezinu, kā Tu to saproti(tanī mirklī es varbūt gribētu lasīt domas).

Es par to joprojām domāju un vērtēju, jo vairāk vērtēju, jo vairāk novērtēju....un tomēr, un tomēr man brīžiem liekas, tas varētu likties bīstami, brīžiem - tas varētu apnikt...nezinu, no kurienes tās domas. Laikam tās ir bailes pazaudēties, pazaudēt un pazust, kad ir tik labi...Un brīžiem es jūtos kā virs lielas pilsētas rītausmā uz debesskrāpja jumta malas

Man tikai joprojām gribās to karsto sajūtu izkliegt un visiem pateikt, aizdot mazu šķēlīti laimes...

Runāju pati ar sevi atkal...dziedu.