sajūta...nu  tā, kas raujas uz āru, ko grūti savaldīt...vai tad tu nekad tā nejūties?! Un kaut kā savādi es jutos, es atbrīvojos, bet...Tagad domāju...jā, nudien, brīžiem ilgojos pēc nelielām norādēm, brīžiem man liekās, kaut kas netiek pateikts līdz galam......brīžiem vienkārši pēc biruma mīļu vārdu, brīžiem pēc vienkārši negaidītas uzdrošināšanās atkailināties...manas pilsētas karte nemitīgi tiek piesprausta pilna ar mazām norādītēm, laikam tas tāpēc, ka sevi es mazliet labāk pazīstu, bet varbūt, ka tam ir cits iemesls......viss jau te pavisam aplinkus,"caur puķēm".