vakar iedzēru to draņķa surogātšokolādi
no automāta augstskolā un - blīkšķ blākš – pamodās atkal tā nelāgā vientulības
sajūta vēderā. Nu vismaz es viņu esmu tā iesaukusi jau no bērna kājas...
un prasās kopumā neliels „shut down”...šķiet,
pilnīgi katram ķermeņa stūrītim, un tad, tad es apsolu mīlēt, lidot, spēt visu
no jauna...un ja vēl tāda neliela tehniskā apkope, es būtu kā tikko no
konveijera
Sajūtās: hold me tight