kaķis
indigo
::.... ::....

December 2008
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31

Solis AtPakaļ January 29th, 2006 soLis uz PriekšU
kaķis [userpic]
es..

Es atcerējos, tā sajūta...nju kkā tā...jā, tā sajūta piektdien..un...Tu teici, tā dziesma ir jauka...un es atradu kaut ko tās vārdos..

 

I think I should go now
I must leave before my red eyes match the sunrise
No more coffee will put off today

I’ve stood too long
In the shadow of a doubt
I need some sun
It seems that time returns to me once more
But I have less now than before

And when I feel my world falling down
I think of you
I think of you

And when I feel I can breath no more
you speak to me
you speak to me

When the brightest star
Smiled as it squared shoulders with the night
You lit the glowing embers of my own light

Do you know
Your words could drag the moon down from the sky
Seduce my frozen heart with your war cry
You really made me listen for my voice
And I heard millions

And when I feel my world falling down
I think of you
I think of you

And when I feel I can breath no more
you speak to me
you speak to me

When you fell
I saw your visionary thoughts befriend your blood
Crimson lovers drowning in the same flood
I miss the beauty of your young (black) skin

I thought that freedom
Can only be defined as endless choice
And I only listened to the logic of the loudest voice

But this world

Will be shaken by a whisper…

 

 

 

 

©Slovo

Sajūtās: novērtēju
Ausīs: Slovo - Whisper
kaķis [userpic]

tas man vienkārši nedaudz nedod mieru..

Sajūtās: pavisam mīlīgi
kaķis [userpic]
before

Tā savādā sajūta, ko no bērnības atceros. Patiesībā tādas bija pat vairākas. Vienkārši pēkšņi uzradās un tas nu bija pavisam jocīgi tad. Bet no šīs es parasti centos aizbēgt – tāda neliela iztukšotība, pārlieka ierastība un mitinās kaut kur vēderā.

            Un tad nu es atcerējos vēl par tām citām – sniega gurkstēšanas skaņu kaut kur galvā un soļiem pa manas vecās mājas gaiteņa koka grīdu, un ritmisko šūpu pie pulksteņa tikšķiem, kad nu tie kļuva it kā par vienīgo skaņu visā pasaulē, tas viss tādos dvēseles stāvokļos, kuri pēkšņi uzradās un tik pat pēkšņi pazuda, neļaujot līdz galam saprast, kas tas bija...varbūt vientulība, bet, lai cik savādi nebūtu, to jocīgo sajūtu tomēr dažreiz pietrūkst.

Sajūtās: pūkainītis
Ausīs: Amar - Sometimes it Snows in April
Solis AtPakaļ January 29th, 2006 soLis uz PriekšU