Pēkšņa nepiederības un iejaukšanās sajūta, un mana krāsa šodien – sepia...nē, es neesmu depresīva:P
|
|
float like a feather..
Šuvu fliterus pie džempīša, kad bija jāiegrimst mācībās, spraudu ausīs auskarus un knibinājos ap tēju un vafelēm...un...un sagribēju uz balli – „pelnrušķītes sindroms” – vizuļot, mirdzēt, satraukt un žilbināt..princi ilgāk par pusnakti un tāpat arī kristāla kurpītes...jā, jā...vienīgais, kas izspraucas ārpus PS robežām – nebēdne meitene gribu būt...... Atgriežoties realitātē, pazūdu, pazūdu, pazūdu anatomiskajās izvirtībās...tikai Sajūtās:
 nemierīgi rāms |