Auksts, auksts, auksts Njaa,un apkārt daudz visa kā Un aiz muguras klaču kaudze...un riebīgi klausīties tos murgus..viņa saka – mūsu ilūzijas ir naivas, bet man viņa riebj jau sen, visās savā izpausmēs. Vakar es prātoju, bez īpaša iemesla, ka, ja ar izpletni nokrīti tuksneša vidū, tad tu laikam visu pārvērtē un visi muļķīgie sīkumi, par kuriem tu esi piekasījies kādam vai kaut kam, tagad šķiet pavisam smieklīgi, ja vien tev vēl ir iekšā stāvēt tur tuksneša vidū un smiet...vienkārši filmā ieraudzīju ainu, kur kaut kāds vīrietītis nokrīt tuksnesī... Domāju, varbūt ir vērts sākt pētīt cilvēka psiholoģiskās aizsarg reakcijas, jo ar mani ar kaut kas jocīgs sāk notikt..drīzāk- vienkārši laiks sākt atkal pētīt cilvēkus, jo apkārt jau pēc būtības tāds zoodārzs vien ir..un pašlaik viņi visi te sēž man apkārt un baigi gudri darbojās ar Turbo Pascal;P