dažreiz tuvu sanāk tālu un tad vairs nesaprotu, ko es tajā visā nesaprotu. Es gaidu rītdienu ar sarkanām kurpēm - man jau šķiet, ka pusgadu gaidu, vai varbūt kopš tās izpārdošanas, kad šamās nopirku. Staigājot pa dārzu, kāja it kā neveikli no čības izšļuča un nokļuva mīkstā, siltā, irdenā pelēkzemē...neparasti mīļa "beidzotirpavasarisklāt" sajūta. Lūdzu, liec man lidot! Ir labi, bet lidot vairs nesanāk, bet, kad nav tās manas sajūtas un taureņu nav...šķiet Tev viņu nav vairāk nekā man...man nepietiek vairs spēka viņus vienai meklēt. Šķiet pēdējā laikā tieku tuvāk sev...pats sev nekad nevar aiziet prom...pats sev vienmēr ir. Man Kaķis man arī vislaik ir. Nezināju, ka tāds patstāvigais kustonis var tā pieķerties, sekot soli solī. Nudien tas aizkustina un priecē katru dienu.