Es nezinu, vai es kļūdījos, vai es nemāku sev likt mieru. Man likās, ka es neesmu tāda un es vienmēr lepni turēšos pie sava pašlepnuma. Brīžiem šķiet, ka es tomēr neesmu īsti sapratusi, ko esmu vērta. Vai varbūt nemāku to pierādīt citiem. Vai varbūt nesanāk pierādīt tieši tiem, kam gribētos. Nu es pilnīgi droši māku apjukt pati sevī....un joprojām ticu brīnumiem.
     Vakar satiku tikko modušos lapseni. Mūdzītis, kas citādi man ievieš zināmu bijību, miegains rāpoja pa bruģi saulē - tāda robeža līdz trauslumam. Uzmanīgi pārkāpu pāri...vispār pēdējā laikā mans prāts un hormoni spēlē ar mani pēkšņās aizkustināšanās spēli.