Tikko atklāju fantastisku lietu...piens naktī. Bet varbūt tas bija viss kopā – kaķis, garastāvoklis, mūzika, ja, lai cik savādi neliktos, mācības. Sākās viss ar to, ka nezin kāpēc vecmāmiņa man atnesa krūzīti piena un blakus trauciņā medu. No sākuma es ar zināmu skepsi turpināju mācīties. Tad teicu kaķim, ka vajag saklāt gultu un cēlos to jau darīt, un paskatījos uz pienu...Patiesībā, tas ir tik ļoti mīļi, kad tev kāds atnes vienkārši tā pienu ar medu. Jo īpaši, kad nepamet vientulības sajūta...un dzīve taču nemaz nav salda. Saproti, ka neesi viens – vismaz kāds tev vēl ir.

Apsēdos blakus kaķim, kurš neraksturīgi citiem kaķiem, vispār nezin, kas ir piens un arī šoreiz neatsaucās uz manu cienājumu, un dzēru savu pienu, un skatījos uz kaķa mierīgo smaidu spogulī.