Ārā ir SNIEGS!!!!!!!!!!!!!!!:)):)):)):))
Un es gribu sniega vīriņus, enģelīšus un pikas:))
Bet jāiet iegādāties dāvanas! Vai sastāvdaļas to pagatavosānai!
Un tas nozīmē, ka jābrauc uz Rīgu!
Bet vispār man ir nenormāli LABS noskaņojums šodien! Zinu, ka vakarā man būs slapjas kājas pēc sniedziņa, bet es būšu laimīga, jo tik daudz brīnumu notiek apkārt. Aizvakar viens, vakar uzsniga sniegs, šodien tas snieg vēl un vēl, un paredzami vēl daudz brīnumi, kas kā sniegpārslas nolaidīsies man uz pleca! Un es smaidīšu!:)
āaaa, kā man patīk šis rīts! Mmmmm, es varētu sevi atļaut izvārtīt sniegā!!!:)) Cik labi, ka neesam Kaliforinjā un, ka mums tas sniedziņš uzkrīt nedaudz biežāk:D

Sniegaini baltu jums šo dieniņu! Tveriet brīnumus!!!:)

Vakardiena sākās ar sava mīļākā šķīvja sadauzīšanu divās vienādās daļās, ar tehniskām problēmām visu dienu darbā un ar jautrām, draiskām, sirsnīgām, mīļām sarunām pie saldējuma tējas vietā. Nenormāli jauks vakars. Gribu vēl. Un sestdien cerams dabūšu.

Un vēl saņēmu ielūgumu beidzot kādu svētdienu aizdoties padejot salsu. Un braucot mājās jau izdomāju kura svētdiena tā būs. Protams, ka ceturtā diena pēc Jaunā gada! Tāda skaista dāvana sev, mmm!:)

Es palūgšu baltajam enģelim,

Kurš man tik pazīstams šķiet-

Lai aiziet pie Tevis un palūko,

Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,

Un nekad vairs nenoņem nost.

Lai liktens asie zobi,

Jaunas brūces nespēj vairs kost.

Es palūgšu baltajam eņģelim,

Kurš man tik pazīstams šķiet.

Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,

Un projām vairs neaiziet!

Bet vispār šodien kaitina lieta, jā, un ne jau tikai šodien, bet vispār, ka cilvēki pēdējā laikā uzdrošinās neatbildēt uz jautājumiem. Rrrr, man tas pilnīgi tā sadusmina!!!! Tu cilvēks patiesi gribi uzzināt, piemēram, kāda cilvēka pašreizējo "stāvokli", esamību, ikdienu utt., bet Tev atmet ar roku zilā gaisā un pasta kastītē nekas nepienāk. Nu, kas tas ir??? Es esmu ērcīga vai arī tā ir pilnīgi normāla attieksme?
Man jau liekas, ka cilvēki vienkārši ir izlaidīgi, garlaikoti, pievērsušies totālām domām tikai sev un pārējie viņiem bijuši nebijuši. Un tad tā paliek nedaudz savādi, kāda pasaulē mēs dzīvojam. Var tak pāris vārdos izteikties, es jau neprasu memuārus uz vienu manu jautājumu! Souuu, esmu vīlusies!

Labā ziņa šodien tāda, ka tomēr Vecgada vakars un Jaunais gads kaut cik jēdzīgs būs! Varēšu jau sākt svinēt no 18.00 un līdz pat 1. janvāra 12.00.
Slikta ziņa - tomēr tas Selvers safārējies - 1. janvārī visi guļ. Un es arī noteikti tur gulēšu, ha! Vai precīzāk, darbošos ar visiem jaunajiem PVNiem!

Cilveki tādi visi jocigi - bakstāmi, bīdami. Un vel atsakās no pabīdīšanas. Un šķūrē nepareizajā virzienā visu laiku.

Šodien viens bija ĻOTI līdzīgs tam Kevina kaimiņam ar sniega šķūrējamo lāpstu - tāds ar bārdu, nedaudz draudīgs, bet te ar beigās izrādījas neko onkuls!;)

Vājprātīgi gribu sniegu līdz ceļiem!!!!!!!

Hmm, nez kā tagad būs??? Bet, kas neriskē, tas nedzer šampi!!! Uhh, un es šogad vēl savu tiesu piebeigšu. Jo man šogad topā ir šampis!!!
Un riskēju tikai ar to, ka gribu, lai visiem ir labi un brīnišķīgi, lai visus pārņem svētku sajūta.
Ārprāc, es jau zinu, ka mēģinu pārlēkt pār augstāku latiņu nekā vajag, bet, KkkkOOOOooo - tā ir mana dzīve! Un, ja pēc tam nožēlošu, tad pati sevi kaustīšu. Bet es nenožēlošu! Tā nedrīkst būt! Pilna optimisma!!!:)

Jaukie, kāds no jums zin līdz cikiem Doma laukumā ir atvērts Ziemassvētku tirdziņš?

Šodien tiku pie Kārļa Kazāka Ziemassvētku dāvanas - albūma "Uz manām plaukstām". Vēl neesmu visu kārtīgi noklausījusies, bet cik jutu - mierīgi, nostaļģiski, nosvērti. Un ar kaut kādu dziļumu. Ar domu.
Un dāvana brīnišķīga. Ne jau bieži mūs šādi kāds apdāvina.

Tikko gandrīz nosvila roka, kura aizdedzināja trešo svecīti vainagā. Un vainīga bija otrā svecīte. Džemperītis tagad cietis.

Svētdienas man ir svētas dienas. Tās ir izgulēšanās, Sirmā un mierīgu sajūtu piepildītas. Un, kad kāds izjauc šo ritmu, tad diena saliekas tāda jocīga. Un šodiena ir jocīga.

Zeķčības gatavas. Tagad tik jāpiedarina pušķīši un jāizdomā kuram tiks šī dāvaniņa. Taisot esmu domājusi par pārāk daudz cilvēkiem, lai būtu taisītas kādam konkrētam. Bet tagad ir dilemma starp diviem. Palūkošos uz galīgo, galīgo rezultātu un nonākšu pie secinājuma.

Dievinu granātābolus. Tikko viens 30 min. laikā pazuda.

Šodien savā brīvdiena biju Rīgā. Un tad tā braucot mājās ar vilcienu pētīju to, cilvēkus, ieklausījos visā un aizdomājos, ka vairs tik bieži ar to nebraukāšu. It kā jau vēl rīt braukšu, bet kaut kā šodienu izjutu tādu kā pēdējo. He, liekas ko tur skumt vai aizdomāties par to, ka nebūs vairs jāpavada divas stundas dienā vilcienā, bet nē, man tas kaut kā laikam tikpat cik bija apnicis, tikpat arī pietrūks. Dīvaini, ne?
Pietrūks tā drūzmēšanās pie iekāpšanas vilcienā, kaušanās par sēdvietu. Pietrūks blakus sēdošais, kurš neapzināti noguruma pilnajā snaudā tev gulsies uz pleca un vienu milimetru no tā pēkšņi nāks pie apziņas un raus nost. Pietrūks visi "knābātāji", arī pati vairs neknābāšu vai nedauzīšu galvu pret stiklu.:D
Pietrūks klausīšanās visos tajos cilvēkos, kuri kaut ko pārdod - žurnālus, zeķes, galdautus, lampiņas, kārtis, atstarotājus ziemā un citos gadalaikos, un vasarās saldējumus no Maximas. Večuks ar saviem atstarotājiem, lukturīšiem un kārtīm - reizēm, arī šodien, liekās, ka viņam tas vairāk ir hobijs, nekā naudas pelnīšana.
Pietrūks lūkošanās cilvēku sejās, kuras jau tik sen iepazītas. Liekas, ka viņus zinu jau sen, sen. Zinu, kur viņs vai viņa sēdēs, kas pie viņa iekāps kādā pieturā, kur viņš pats kāps ārā, ko darīs brauciena laikā.
Pietrūks laipnās konduktores (viņa paskatījās uz manu mēnešbiļeti un noteica: "11. datums!", es saku:"Jā, 11tais, šodienas" - he, lai rīt neizdomāju ar to braukt), tādas kā šodien, un tādas, kas vienmēr kašķējas un strīdas ar "zaķiem".
Būs labi kādreiz izbraukt ar vilcienu - tad vairs nebūs ikdienas rutīna, bet braukšana satikties ar mīļajiem, izklaidēties vai šopingot. Un varbūt tad jau mūsu vilcieni būs extra.
Bet tagad pārvietošos ar kājām.

Beiedzot man ir brīvdiena, bet vai tad ir iespējams pagulēt? Pamodos jau pēc 5.00, galvā šaudījās visādas rītam nevajadzīgas lietas. Pēc tam atslēdzos, pamodos atkal kaut cikos, bet tā, kā BēBē Brokastis vēl nerunāja, gulēju tālāk, līdz 9.00 sāka runāt. Un tāds nekāds brīvdienas rīts. Un šodien tik daudz jāizdara. Jābrauc tomēr uz Rīgu, jo daudzas lietas te nav, kas man nepieciešamas - tā teikt, dāvanu bums, bet ne jau lielveikalos, bet mājās gatavošu, jo rīt neliela apdāvināšanās. Pēc ziņās teiktā, Lidiņā cenas ir lejā- tad varēs labi pavakariņot!:) Un tad vēl jāpaspēj atbraukt atpakaļ un uztaisīt tās mīļdāvaniņas.
Un rīt pirmā darba diena Ogrē. Atkal būšu izteikta Ogrēniete!!!:))

Ja Tu visu izskaidro tik nepārprotami, lai neviens nevarētu pārprast, kāds noteikti sapratīs citādi. /Mērfija likums./

Pamazām sāk sarunāties visādas Ziemassvētku tikšanās. Gribētos jau visus satikt, apsveikt ar svētkiem, jo visas tās pikas, virtuālās kartītes un Ziemassvētku pantiņi draugos ir tikai formalitāte. Gribas ikvienu satikt un samīļot. Un tā katru gadu! Lielākoties izdodās. Bet šogad jūtams, ka laiks ir pārāk īss pirms Ziemassvētkiem, lai visu ieplānoto izdarītu. Ja nu vienīgi naktīs. Un zinu, ka dēļēji būs arī naktīs- kaut vai dāvaniņu meistarošana.
Uhh, pirmā Ziemassvētku eglīte jau piektdien!!!:))

Mīlestība ir pietiekams attaisnojums jebkurai eksistencei. /Paulu Koelju./

Sarkans, meiteņu tuss, stiptīzs par maksu, maybe I love you bārs, jauks kompānija, dažādas izdarības. Un tas viss - Vecmeitu baļļukā!!!:) Rītvakar ies pa jautro!!!:)