Laikam esmu sajukusi, bet jā, naktī no piektdienas uz sestdienu man tika izskalotas smadznes. Aj, nu nē! Es vienkārši nonācu pie apjausmas, ka es to gribu! GRIBU! Visu laiku, jau kaut kādus gadus divus trīs, par to esmu domājusi. Bet nonakot saskarē ar cilvēkiem, kas jau to dara, sagribas vēl vairāk. Ko tad? Šogad gribu tikt strādāt brīvprātīgo darbu caur EVS! Tāds mērķis. Varbūt jau vasaras beigās uz kaut kurieni doties! Obligāti! Ta teikt - dzīve jāmaina uz otru pusi, savādāk nespēju vairs sevi iedomāties!!!

Horoskopā rakstīts: "Lai taisnības bumerangs neķertu pašu – paklanies zemāk, nekā ierasts. Tā godbijīgi un cēli."
Bet tas bumerangs nāks atpakaļ. Es jūtu.

Reiz kāds eņģelis teica Dievam: "Ādams nav īsti pie pilna prāta."
"Pēc tavas loģikas - Es arī," Dievs atbildēja.

Vakardiena aizvadīta godam. Daudz volejbola, basketbola, ķīniešu futbola un badmintona, pirts smaržas un jauki cilvēki. Šodien jūtos kā izmalta caur kaut ko!:D Bet pozitīvi!:)

Un pie Music pievienotā dziesma noteikti tagad ir mana janvāra jaunā mīļākā dziesma!:)

Ar stipru atlasi, bet tomēr izvēloties diezgan daudz, esmu savākusi mapītē bildes, kuras beidzot vajadzētu attīstīt un ievietot skaistā albūmā, lai skaistākie un mīļākie mirkļi vienmēr pa rokai, nevis kaut kur mētājoties datora iekšās, kas nepavisam nav pievilcīgi. Zinu, ka tur atstāšu veselu miljonu, bet tomēr labāk šādi iztērēju sadāvināto naudu, nekā kaut kādās lupatās vai niekos. Paliekošas vērtības ir bildes ar skaistām atmiņām.

Brīvdienas kaut kā taču jāpavada - tā, lai ir ko atcerēties, tādēļ arī rītdien braukšu pie draudzenes, hmm, dvīņu māsas, ciemos uz Jelgavu!:)
Un jā, šis gads iesāksies arī ar tālāku ceļojumu - uz Vāciju februāra vidū. Lai gan Vācija ne pavisam nav mana mīļākā valsts uz kurieni doties, tomēr iespēju tikai pa 7 latiem aizdoties un atbraukt atpakaļ nespēju palaist garām, ja ņem vērā, ka tur pat būs kur palikt un par to nebūs jāmaksā! Jā, Vācija man saistās tikai ar mana uzvārda saistību jeb precizējot - mans vectēvs bija vācietis. Vēl man tā saistās ar daudz alu!:D Un vēl ar mēbeļu iepirkšanu, lai cik stulbi nebūtu, haha. Redzēs, gan jau pēc tikšanas uz turieni, kaut kas mainīsies. Varbūt kāda rada gabalu satikšu, nu, vismaz uzvārda radinieku!:)

Divu dienu svinības beigušās. Beidzot jāiet gulēt. Bet svinības bija godam. Vakardien jau vispār, mmm!:)

Šodien strādāju Rīgā - nedaudz neparasti, ja ņem vērā, ka te strādaju pēdējo reizi 19. decemrī. Nav jau tik sen, bet te ir ieviesta kārtība "pa savam", tā, ka es no rīta nesapratu, kas kur atrodas!:D Tagad nevaru sagaidīt to mirkli, kad pēc stundas varēšu doties mājās.

Un vilciens jau šitā iesit kabatā bankrotu - nebiju vēl braukusi pa jaunajām cenām. Un savas kavēšanās dēļ (tikai tāpēc, ka darbā vēlējos būt ātrāk) nepaspēju nopirkt biļeti un līdz ar to viss brauciens padārdzinājās vel vairāk. Ehh, nejēdzīgi.

Un Šodien jūtos nekā. Pēdējās dienas jūtos nekā. Savus svētkus - jau svinēšanai saplānotos, vairs nav īstas vēlmes svinēt, bet rīt jau visa kompānija būs pie manis. Tikko sastādīju ēdienu sarakstu un sarakstu, kas jāpērk. Rīt nekāda gulēšana savā brīvdienā - ātri jāceļas, jāiet uz veikalu, viss jāsapērk, jāsakārto māja, jāuztaisa foto stūris un ar dažādas atribūtikas palīdzību jāpārveido dzīvoklis. Un zinu, ka pietrūks laiks. Vēl kāda gribēja ierasties ātrāk. Nekā. Tas jau ir agri priekš svinēšanas, ja paredzam, ka vēl visa nakts priekšā, kur ieplānota pasākuma otrā daļa. Nē, nāciet vien uz tiem pašiem 18.00!

Šovakar jāatvelk elpa un tad rīt izlustēsies uz tiem savie m 24! Vienreiz tacu mūžā!!!:)) ne velti arī svētdien svinēšu!!:))

Viss. Pietiek te kaut ko iztēloties. Dzīve taču ir realitate. Un mēs visi stāvam ar kājām, pie tam abām, uz cietas, cietas zemes. Nebūs te nekāda galva mākoņos. Sestdien ciemos būs tikai Pavārs un co. Pārējie lai guļ lidostā vai savos Rīgas dzīvokļoss. Man te Ogrē nav vietas visiem. Un pats jocīgākai, ka jau laikam negribās svinēt. Viss būs atkal vienā skriešanā.
Aj, šodien esmu nervu kamols. Jo trīs dienas nu jau būs pagājušas, kad man brīvs, rīt uz darbu, bet neko tādu ievērojumu neesmu izdarījusi un līdz ar to kaut kāds tukšums. Plāni jau lieli, oj, jā, bet viss pie kaut kā apstājas. Un tas ir varen riebīgi.

Ne visiem ir lemts būt ģeniāliem, taču par absolūtiem āmurgalvām māte Daba gan arī nevienu nepadara - tas vienkārši nav iespējams pēc definīcijas. Drīzāk viņai būtu pamats apvainoties uz saviem slinkajiem bērniem.

Šodien beidzot izgāju ārā. Bija auksti, bet bija skaisti. Upē ledus krakšķēja. Atcerējos bērnību kā ar draugiem gribējām iet pāri, bet toreiz jau bija pavasaris un ledus gāja. Un ielūzu ar vienu kāju. Brr. Tagad es tos uz ledus gājējus saucu par pašnāvniekiem. Arī tagad pie -15. Un tās pēdas uz ledus sniegā man šodien nepatika.
Šovakar un rīt kamēr vēl brīvs jāizplāno svinību plāns brīvdienām. Un šodien sāk izskatīties, ka svinības ieilgs 3 dienas pēc kārtas. Un vēl vienas svinības vēl pēc kāda laika. Jā, es jau kuro gadu esmu sev ieviesusi ilgu svinēšanu kā tādu tradīciju. Nevar vienā dienā salikt dažāda tipa cilvēkus. Tādēļ katram sava diena un savs temats. Tātad, tagad jāsaplāno trīs tusiņu temati. Ideāli brīvdienai, haha.

Šodiena laikam tā paies - mierīgi, nekur nesteidzoties. Bez ierastās katra gada šiverēšanas pa virtuvi, lai sagatavotu ciemiņiem gardumiem klātu galdu. To atlieku uz nedēļu. Kā vienmēr mani svētki ievelkas vairāku nedēļu garumā. Bet nav jau nekāda vaina. Ilgāk ir svētku sajūta un ilgāk Tev atgādina, ka esi palikusi vecāka. Un vēl tie jautājumi, kā jūtos ar gadu klāt. Nu kā tad var justies? Šodien nejūtu nekādas izmaiņas, tāda pati sajūta kā vakar. Pasē jau tikai tā informācija redzama, ha.
Šodien daudz klausos mūziku, beidzot, savādāk jau mājās neesmu tā visu dienu bijui sen. Bet turpinājums laikam būs nelielas vakariņas sveču gaismā, karstvīns. Un varbūt vēls un auksts nobrauciens no kalna ar traktora kameru, hehe. Tas būtu pietiekoši, lai šī diena būtu izdevusies.

Vakar līdz pusdivpadsmitiem naktī nodauzījos pa kalnu. Pamatīgi atcerējos bērnību - ar kamerām un ābolīšiem. Rītdien arī plānojas, tikai jau ar traktora kameru. Bet nez vai -10 grādos gribēsies līst ārā. It sevišķi Manā dienā!

Bet šodien lasīju žurnālu un sapratu, ka man arī vajag tā pa nopietno ķerties klāt pie kaut kādām gada apņemšanām. Viena no tām vairāk skatīties filmas, jo reāli neko daudz no jaunākā kino neesmu redzējusi. Un tas "jaunākais kino" jau ir ieildzis vairāku gadu garumā. Visu laiku apsveru domu par to kaut kādu filmu novilcēju savā datorā, bet visu laiku gribas pažēlot savu laptopu. Negribas pēc tam noņemties ar visādām remonta lietām. Bet uz kinci izstaigāt ar nav reāli un daudzus labumus tur var arī neparādīt. Jā, jāpadomā cītīgi.

Pēdējie Ziemassvētki laikam nosvinēti. Divās dienās esmu paspējusi aiziet uz četrām vietām paciemoties. Un brīvdienas kā nebijušas. Ja nav jautrības, vai pārāk maz alkohola, tad sāk nākt miegs. Šovakar sanāca, bet vēl turos. Viss, pēc stundas sāksies gada pēdējā diena. Nespēju izturēt, ka tas laiks tik ātri iet uz priekšu. Un labuma taču no tā nekāda nav.
Visādas apņemšanās, domu sakārtošana - bet tas viss šodien tādās nelielās devās. Varbūt rīt kamēr tikšu uz Madonu, paspēšu visu salikt pa plauktiņiem lai brīdī, kad uzšausies gaisā pirmā raķete, es zinātu, ka viss ir tā kā tam ir jābūt un notiek viss uz labu. Jo dzīve tomēr, lai cik nežēlīga vai kāda būtu, ir lieliska. Dzīvot ir fantastiski! Daudz laimes Jaunajā gadā, mīļie!

Janvāris – Daudz šampanieša, dejas, tusiņi, koncerti, dzimenes. Gads iesākas nenormāli traki, janvāris paskrien nenormāli ātri un jautri.

Februāris – Bakalaura nomāktība, daudz jādomā, nav laika nekam.

Marts – Gatavošanās Itālijai. Beidzot kaut kur prom no visas LV, kas jau līdz kaklam. Daudz emociju un prieka.

Aprīlis – Iesākas ar Itāliju. Balaura process. Pilnīgs izmisums. Daudz interviju, braukāšana pa bibliotēkām, pilnīgs murgs. „ēnas”. Mežakaķi.

Maijs – Cosmos. Nodošana un aizstāvēšana un visam pielikts punkts. Patiesa, smaga atvieglojuma nopūta.

Jūnijs – Gada lielākais notikums- LU piebeigšana. Diploms stāv plauktā un vāc putekļus.

Jūlijs – Iesaistīšanās jaunā darbā, pavisam radošā un trakā. RIC Oranžs. Daudz pasākumu, bez brīvdienām.

Augusts – Vasara turpinās Oranžā – daudz stresa, mans pirmais un pēdējais pasākums. Vasara netiek izbaudīta. Tikai darbs, darbs, darbs. Un 9. augusts liktenīgs.

Septembris – Saspringti jauna darba meklējumi, nežēlīgas kaudzes ar CV, nervi čupā, mani nevienam nevajag. Pesimisms.

Oktobris – Jauns darbs, jauna profesija. Esmu ievēlusies kaut kādā haosā. Krievu valodas apgūšana piespiedu labprātīgā kārtā. Mājas -> darbs - > mājas.

Novembris – Tas pats darbs un sākas pārvilināšana uz citu. Plusu un mīnusu uzskaitīšana. Svara kausu svēršana. Izlemšana.

Decembris – Jauns darbs. Jauna vide. Atpakaļ Ogrē. Labāka dzīve. Viss iet uz augšu. Dzīvē lieli soļi uz augšu. Pasmaidīšana par labo savā dzīvē.

Say goodbye to gravity and say goodbye to death, say hello to eternity and live for every breath!

Reiz es sapņoju, ka intervēju Dievu.
"Tātad tu gribi mani intervēt?" - Dievs man jautāja.
"Vai Tev ir laiks?" - es teicu.
Dievs pasmaidīja: "Mans laiks ir mūžība. Kādus jautājumus tu gribi man uzdot?"
"Kas Tev liek visvairāk brīnīties par cilvēkiem?"
Un Dievs atbildēja: "Viņiem ātri apnīk būt par bērniem, viņi cenšas ātri kļūt pieauguši un tad sapņo par to, lai atkal būtu kā bērni. Viņi zaudē veselību, lai pelnītu naudu, un tad to izdod, lai veselību atkal atgūtu. Viņi tik daudz domā par nākotni, ka aizmirst tagadni. Tik ļoti, ka nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē. Viņi dzīvo tā, it kā nekad nebūs jāmirst, bet mirst tā, it kā nemaz nebūtu dzīvojuši."
Viņa roka paņēma manējo un mēs kādu laiku paklusējām...
Tad es jautāju: "Kā mūsu radītājs, kādus vēl padomus dzīvei Tu vari mums, Taviem bērniem dot, ko iemācīties?"
"Lai zina, ka nav iespējams kādu piespiest sevi mīlēt. Viss, ko viņi spēj, ir atļaut, lai citi mīlētu viņus. Lai zina, ka tas ir slikti, salīdzināt sevi ar citiem. Lai mācās piedot, praktizējot piedošanu.
Lai atceras, ka ievainot mīļoto cilvēku var dažu sekunžu laikā, bet, lai rētu izārstētu, ir nepieciešami gadi. Lai saprot, ka bagāts nav tas, kuram ir vairāk, bet tas, kuram mazāk vajag. Lai zina, ka ir cilvēki, kas viņus ļoti mīl. Vienkārši, viņi vēl nav iemācījušies izteikt savas jūtas. Lai saprot, ka divi cilvēki var skatīties uz vienu un to pašu, bet redzēt katrs savādāk. Lai zina, ka piedot viens otram ir par maz, ir jāpiedod arī pašam sev."
"Paldies par tavu laiku!" - es bikli sacīju.
"Vai ir vēl kas, ko Tu gribētu nodot saviem bērniem?"
Dievs pasmaidīja un teica: "Lai zina, ka es esmu šeit priekš viņiem... vienmēr."

Pārāk nejēdzīgi, lai neteiktu ko vairāk. Nav kur svinēt Jauno gadu. Paliek slikti iedomājoties, ka tas varētu būt dzīvoklis un TV skatīšanās. Vai pat vienkārši bez TV - dzīvoklis ir slikta padarīšana.:(
Uz Madonu es varētu tikt, ja kāds atrastos, kas pēc 18.00 mani uz turieni aizvestu, lai nav n-tās stundas jābrauc ar vilcienu ar visu vienas stundas sēdēšanu Lielvārdes stacijā (ienīstu to vilcienu). Jo savādāk Madonā ieradīšos, hmm, nedaudz pārspīlējot, neilgi pirms salūta. Baigais prieks!:(
Salsas gangsteru ballīte būtu ideāla. Tikai viss apstājas pie tā, ka visi ir nabagi un nemāk dejot salsu. Johaid. Es pat nemāku. Tikai pamatsoļus. Divu stundu nodarbība. Viss. Bet es gribu. Un nekur tālu nav jābrauc. Ehh, ja kāds varētu mani no tā visa atpestīt!!!

Ziemassvētki nosvinēti mierīgi savās Madonas ziemīgajās ārēs. Jā, tur vismaz ir reāls sniegs. Ja varētu, būtu tur uz kaniņa palikusi.
Bet tagad atkal jāsāk strādāt, bet vissmagākais - jāsameklē laba Jaunā gada sagaidīšanas vietiņa. Pagaidām ir tikai viens variants un tas ir gangsteru stilā ar salas elementiem!
Kāds varbūt zin' kādu labu svinību vietu ar īpašu iespēju Jauno gadu sagaidīt dejojot un jautri pavadot visu nakti???:)

Šodien Ogrēnietī izteikta pateicība par labo gribu. Par to, ka šajā gadā Ogres rajonā 182 jauni asins donori nodevuši asinis un ziedojuši tās pirmo reizi mūžā. Jā, ir prieks būt starp labajiem.
Bija jau vēlēlšanās šogad tieši pirms svētkiem to izdarīt vēlreiz, bet šobrī veselība šķobās, tādēļ varbūt dienās starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu būs jāizdara labais darbiņš!:)