Tikko no bērēm pārrados. Nekad vēl tādās nebiju bijusi, jo viss notika ne kā pierasts kapos, bet gan Rīgā krematorijā. Nebija sevišķi patīkami. Zinu daudzus, kas gribētu sevi dedzināt. Bet es tomēr dotu priekšroku zemei, jo kā nekā no zemes esam nākuši un par to mums arī vajadzētu palikt. Un viena labums arī-tārpi jau tāpat mūs vairs neēdīs, esam pārāk sasūcinājuši sevi ar visādiem mēsliem.
Uz bēru mielastu nepalikām, tāpat jau tūlīt ar kolēgēm iesim pasvinēt manu izlaidumu un pie reizes iedzert par vieglām smiltīm, vai precīzāk, vieglu uguns ceļu uz debesīm. Uj, jocīga sajūta pārņēma...