Vakar nevarēju ilgi aizmigt. Un kamēr negulēju, tikmēr sacerēju stāstu, lugu, romānu - nezinu kā, lai īsti nosauc. Ar visām sarežģītajām sižetiskajām līnijām izdomāju. Un tā domājot vēl ilgāk nevarēju aizmigt, būtībā visu nakti pavadīju grozoties vienā ritenī, līdz visas segas bija uz grīdas. Bet stāsts visai interesants izdevies, manuprāt. Pilnīgi sāku apbrīnot savu fantāziju, jo tā man vienmēr ir bijusi lieliska, it sevišķi tad, kad jāiet gulēt, ha! Vajadzetu tagad atrast laiku un uzlikt to uz papīra. Tā būtu mana pirmā rakstītā luga, nē, romāns, jā, mīļais, labais romāns;)