Atkal nespēju saprast manas apbrīnojamās spējas atrast bardakā vai pat perfektajā kārtībā kādu lietu, kuru kāds cits nespēj ieraudzīt. Tā jau bijis vienmēr- ja kāds kaut ko nevar atrast, tad es pāris mirkļos to iedodu viņam rokās. Nu čujs tāds zināt kur kas atrodas. Un tikko atkal tā bija. Tikai, diemžēl, nekāda sevišķā pateicība pazūd. Tikai izbrīns sejā un vārdos. A kas man no tā???

Kādam vajag kaut ko atrast?:D