Šodien ar bēdīgu sejas izteiksmi šķīros no savas studentu apliecības un atvadas pamāju oranžo sienu fakultātei. Bija nedaudz jocīga sajūta.

Stulbi šodien bija klausīties darba kolēģes atstāstījumu, ko vadītāja teikusi pēc tam, kad biju viņai paziņojusi par darba pamešanu un cita darba atrašanu un to ko darīšu tur. Es jau tā arī zināju, ka viņa to tik mierīgi neuzņems, ka pēc tam aiz muguras daudz runās. Jā, esot izteikusies nežēlīgi skeptiski par to manu jauno darbu, par to, ka man tak nav tādas izglītības - ha, redz tur vajagot režisora izglītību. Jāsaka, ka viņa mums tiešām ir ne tikai ārēji, bet arī iekšēji blonda, jo nav sajēga par tik daudzām un dažādām lietām. Arī par manu jauno darbu.
Esot teikusi, ka, kas gan man nekaitēja te strādāt. Nu, tad viņas māsa, mana kolēģe, devusi pretī par to, ka es jau nemācījos augstāko izglītību, lai paliktu tur strādāt. Riktīgi mani aizstāvējusi, līdz vadītāja aizvērusies. Bet visu vakaru esot bijusi kā uz adatām. Ha, domājam gan! Viņai tagad būs jāsāk strādāt, beidzot pa visiem gadiem, un no tā viņa visvairāk baidās, jo ir pārāk slinka un mīl tikai izklaides. Tagad viņas dzīvē ienāks darbs, ar to nu viņai ir jārēķinās. Es tikai neapskaužu savas abas kolēģītes (kuras, starpcitu visas trīs, ar vadītāju, ir māsas), jo viņām darba dzīve kļūs smagāka un nervi atkal dabūs trūkties!

Lūk, šo sestdien es ar kursabiedreni organizējam kursa pirmo un pēdējo kopā būšanas tusiņu. Šovakar, kad jau tiek noskaidroti laiki, kad jābrauc uz Ozolniekiem pēkšņi kāda atrodas, kas tomēr nebrauks. Un kādi iemesli? Diezgan stulbi - vienai neapmierina maksa par paiku, vēl vienai darbs, trešajai izlaidumi, vēl kādai draugs taisās līdzi, bet tā kā tas ir meiteņu tusiņš, jo visi džeki mūs pameta, tad ko nez viņš tur viens darīs. Un, ja viņai neļaus draugu ņemt līdzi, tad viņa nebrauks un nebrauks arī vēl viena līdz ar to. Tāda ķēdīte. Būtībā aju tā visa ir tāda viena liela negribēšana, nevis nevarēšana tikt uz pasākumu. Bet man kā organizatorei nervi būs čupā. Lai gan ņemšu to visu vieglāk, jo tās kuras ieradīsies, jau sen ir zināms, ka ir pašas labākās. Par pārējām man trūkst vārdu. Un nežēlīgi liels prieks, ka daudzas ir izvēlējušās par labu šim pasākumam, envis kādam citam, jo gribas taču beidzot vēl pirmspēdējo reizi visas redzēt sejā, nevis pēc tam tikai dr.lv lodziņos!