Lūk, šo sestdien es ar kursabiedreni organizējam kursa pirmo un pēdējo kopā būšanas tusiņu. Šovakar, kad jau tiek noskaidroti laiki, kad jābrauc uz Ozolniekiem pēkšņi kāda atrodas, kas tomēr nebrauks. Un kādi iemesli? Diezgan stulbi - vienai neapmierina maksa par paiku, vēl vienai darbs, trešajai izlaidumi, vēl kādai draugs taisās līdzi, bet tā kā tas ir meiteņu tusiņš, jo visi džeki mūs pameta, tad ko nez viņš tur viens darīs. Un, ja viņai neļaus draugu ņemt līdzi, tad viņa nebrauks un nebrauks arī vēl viena līdz ar to. Tāda ķēdīte. Būtībā aju tā visa ir tāda viena liela negribēšana, nevis nevarēšana tikt uz pasākumu. Bet man kā organizatorei nervi būs čupā. Lai gan ņemšu to visu vieglāk, jo tās kuras ieradīsies, jau sen ir zināms, ka ir pašas labākās. Par pārējām man trūkst vārdu. Un nežēlīgi liels prieks, ka daudzas ir izvēlējušās par labu šim pasākumam, envis kādam citam, jo gribas taču beidzot vēl pirmspēdējo reizi visas redzēt sejā, nevis pēc tam tikai dr.lv lodziņos!