Nespēju izturēt ikdienu. Liekas, ka nekas nemainās, nekas nenotiek, viss apstājies. Darba dienas kā jau dienas, kad jāstrādā un par darbu neko tālāk neredzi. Gribot negribot nākas atcerēties darbu pirms gada, kas man šogad reāli pietrūkst. Cilvēku, paša darba, jo tas bija radoši un jautri, un vēlreiz cilvēku. Viņi tepat netālu vien ir. Bet katru dienu paliek aizvien tālāk. Pat tie, kas bija vēl tikko tik tuvu. Kaut kā jocīgi. Kura vaina te ir?!?

Brīvdienas jau izskatās trakas. Šīs būs bijušajiem kursabiedriem veltītas, pēc gada neredzēšanas. Būs jauki, jūtu!:)
Pēc tam BBP Liepājā. Naudas nav, biļetes ir. Vēl jātiek līdz Liepājai. Hmm, kāds varbūt brauc? Var paķert divas meitenes??:)
Pēc tam Kurzemes un Zemgales pilis.

Un vēl viss augusts priekšā, kur daudz kas plānosies.

Nez kurā brīdī lai atvēl laiku EVS? Viss atliekas uz vēliem vakariem. Arī šovakar. CV jāpārtaisa un jāpieliek pa pus gadu piekrātais klāt, haha.