nu ko, pārdzīvots

iespējams, ka - paldies Dievam, ka viņš man uz šīm pēdējām dienām atņēma internetus, jo tas man varbūt atņēma arī iespēju uzrakstīt dažiem piesolīto rakstu par to, kādēļ jābalso par to, par ko ir jābalso, toties pasargāja no prāta zaudēšanas.

a tā aprobežojāmies tikai ar iepriekšējā naktī gulēt nevarēšanu (murgs 1: esmu aizmirsusi aiziet nobalsot, murgs 2: ir pienākušas jau 11.saeimas vēlēšanas, manai māsai jau ir 19 un balstiesības, viņa paziņo, ka neies vēlēt, un es par to, protams, šausmās un pašpārmetumos par to, kādos audzināšanas zemumos kā māsa esmu bijusi), kā arī vēlēšanu novērošanu kopā ar foršu novērotāju no - guess where - no Baltkrievijas (damn, kāpēc visiem inteliģentajiem puikiņiem, ar ko iepazīstos, jābūt no ārzemēm), kurš man stāstīja visādus novērotāju stāstiņus. piem., par to, kā viens no viņa novērošanas instruktoriem esot 90.tajos, šķiet, Bosnijā Hercogovinā novērotāja statusā redzējis, kā viena "babuška" apsēdusies, iespiedusi vēlēšanu kasti starp kājām un sākusi stūķēt tanī kaudzi ar viltotām vēlēšanu zīmēm; instruktors izbolītām acīm prasījis, atvainojiet, ko jūs darāt, babuška teikusi, ka, nu kā, stūķēju kastē vēlēšanu zīmes, un tad instruktors esot zaudējis kāju. pēc tam gan izrādījās, ka tie ir divi dažādi stāsti, un kājā viņam esot tās pašas misijas laikā kaut kas iekodis un piemetusies gangrēna, un par to esot arī Vikipēdijā, bet nu tas tā.

ai, vispār tā vēlēšanu procesa vērošana from inside tāda interesanta būšana, bez prikoliem jau neiztika, bet tagad baigi nāk miegs; ar dievu interneti, cik īsa bija mūsu atkalsatikšanās.

p.s.ā, aizmirsu pateikt labo ziņu - izskatās, ka šitai tautai un, attiecīgi, arī valstij tomēr ir perspektīva un cerība! nebūs jāemigrē! jīhā!