esmu mājās. viss ir labi un peldošs kā debesmannā - pēc daudzu stundu negulēšanas -, bet ir iestājies miers un maigs rāmums. slinkums runāt, slinkums stāstīt visu to, kas noticis pēdējās nedēļās, bet tagad es uz pasauli skatos citām acīm - kā uz kaut ko daudz mazāku, pieejamāku un saprotamāku.

vienkārši - ir labi. un ir labi arī būt atpakaļ.

es nezinu, kā jums, bet mums ar mala te ir paradiskotēka, klausoties Riannu un Black-Eyed Peas! nu, a "paradiskotēka" nozīmē to, ka ir slinkums piecelties kājās un ir tikai ritmiski jākustina ķermeņa augšdaļa. kas man atgādina, kā izgājušnakt Taškentas lidostā sapazinos ar vienu krievu militāristu un celtnieku vienā personā, kurš lepni stāstīja, ka pie viņa, Sanktpēterburgā, esot liels un ļoti labs klubs - "Kolbasnij ceh". mums ir maziņš, bet arī ļoti labs. dam-tratatam, dam-tratatam, i shot a man down.