draudzenītes mamma, nedaudz ezotēriski ievirzīta sieviete, izlasījusi ezotērikas grāmatā, ka vientuļām sievietēm, lai šāds stāvoklis viņām nekļūtu par pastāvīgu, esot jāievieš savā vannasistabā vēl viena zobu birste un skapī jātur vīrieša halāts.

mans drusku neezotēriskāk noskaņotais prāts ļoti centās tur atrast kādu racionalitātes graudu un atrada arī - tipa, ja tu rītā, vakarā redzi savā zobubirstu traukā papildus ekvipmentu, varbūt tas tev neviļus palīdz atcerēties, ka moš nekaitētu ieviest kādas attiecības un nedzīvot pašpietiekami. bēēt tik un tā - ja es iedomājos sevi tā vīrieša vietā, kurš ierodas pie dūdiņas mājā, kurā jau karājas svešs vīrieša halāts.. well.. es droši vien laistos lapās :D

ach, un vispār, kad jau es pie šitās elles mašīnas esmu piesēdusies, jāpieraksta funny fact, ka aizpagājušnakt sapnī redzēju lietotāju Alefu :) nu neko, braucām kopā liftā, bija tur vēl kaut kādi cilvēki, saskatījāmies, man likās, ka Alefs man gribēja kaut ko teikt, bet tad saminstinājās, nepateica un, šeku-reku, viņam bija jau jāizkāpj. a stulbi tā, tagad es vairs nekad neuzzināšu, kas tas bija, un rīl laif Alefam jau arī gan jau nav vērts prasīt :)

pēc tam es aizmigu atkal un sapnī redzēju ķiršu tomātiņu reklāmu (tīri labi uztaisīta bija, nomnomīgs ķirštomātiņu ķekariņš uz balta fona, un zema vīrieša balss teica, ka tos audzējot tepat pie mums, Mārupē, un tie esot tikpat labi kā nīderlandiešu un pie tam vēl - ekoloģiski tīri. nu okei).

un vispār jocīgi man tie sapņeļi pēd.laikā. nav jau brīnums, ka tā, ja jau dūdiņai orgaņizms sapsihojies un guļ tādā žagveidā - pamostas, aizmieg, pamostas, aizmieg - tad jau arī sapņeļi nepagūst normāli izsapņoties līdz galam, pārtrūkst pa vidu un ļauj sevi arī drusku atcerēties, nevis kā tad, kad cilvēks kā bluķ's atlūzt un pēc x stundām pieceļas. man šitais, godīgsakot, jau ir sācis diezgan piebesīt, jo, piem., šonakt es savukārt sapnī redzēju BOMZI Vērmanīša "Lido" trepēs - es kāpu no pagrabiņa uz augšu, viņš nāca pretī, es viņam nekādu uzmanību nepievērsu, bet tad viņš strauji pārtrauca savu rāmo kāpienu un spēji ar šņācienu nostājās tādā Kill Bill Tūrmanes varones pozā, tikai zobins iztrūka, bet nu labi, skērī šit tas bija vienalga, nu i tad pamodos no šitā kaut kādos piecos un besījos ārā, jo, tiklīdz aizver acis, tā pretī bomzis Lidiņa trepēs ar tādu nešpetnu skatu Kill Bill pozā :) nu fuj nu. es gribu savu maratonisko miegu bek.

..labiņī, un tagad nu internetos klenderējamā pusstunda būs noklenderēta, jāzvanās ar a.god.intervējamā objekta kungu, kuram es pamanījos pirms pusstundas piezvanīt taisni akurāt brīdī, kad a.god.int.obj.k-gs iečekojās uz prāmja. vārdsakot, perfect timing, implozij, būtu piezvanījus' stundiņ iepriekš, viss vēl varētu notikties, a tātad intervjū būs jātaisa pa teļefounu. nu ai, dzīve par mani ņirgājas, bet tas jau nekas jauns! :P