stāvēšana pāri - my ass
..man kaut kā krīt uz nerviem aseksuāli cilvēki. nu, es jau saprotu, ka it takes all sorts to make a world un tā tālāk, bet katram ir tiesības uz savu personīgo uz-nerviem-krītošo kategoriju. un ar tiem aseksuālajiem laikam ir tā, ka man viņos traucē tas viņu neīstums, ko viņi paši varbūt nemaz neapzinās, vai arī apjauš pavisam nedaudz un ar steigu metas nomaskēt, uzmaucot "es esmu inteliģentais intelektuālis, kurš stāv visam pāri un no augšas noskatās uz jūsu, skudriņu, pasaulīgajām interesēm un pikantajiem jokiem, kas man liekas vienas vienīgas jēlības, no kurām steigšus izolēties savā ziloņkaula tornī, lai neaptraipītu savu tīro, balto prātu" masku.
savukārt man liekas, ka tie cilvēki vienkārši ir nobijušies, apmaldījušies savās abstraktajās grāmatu shēmās un sapizģījušies domāšanā, - un man gribas viņus no sevis pēc iespējas tālāk. jā, lai neaptraipītu savu tīro, balto prātu, jā.
ATJ.: JĀ, ES ZINU, KA VĀRDS "ASEKSUĀĻI" TE NAV TERMINOLOĢISKI KOREKTI LIETOTS, OK
da labi, es to zinu, bet, tā kā šī ir mana privātā piezīmju grāmatiņa, pie precīzas terminoloģijas izvēles īpaši nepiedomāju. biju domājusi nevis "aseksuāļus" kā bioloģijā sakņotu īpatnību paveidu, bet gan ļaudis, kuriem ir reāli "sapizģīta" smadzenīte un pilna liste kompleksu - t.sk. saistībā ar sava ķermeņa uztveri - un kuri nevis mēģina ar tiem tikt galā, bet gan paslauka tos zem tepiķa, izvēloties "esmu daudz garīgi pārāks par jums" stratēģiju attiecībā pret līdzcilvēkiem.