My wounds...

26.7.09 23:58 - Piedod sev...

Kā divas kaijas
Tu ķīvējies ar savu dzīvi
Šī diena būs viena
Un neizprasta
Ķīvējoties aizmirsi
Pasauli sev apkārt
un ļāvi mirt sapņiem
Kā ziepju burbuļiem
Vēlme nīst un raudāt
Tik skaļi, lai sadzirdi
Ka sāp arī man
Gribas tikai aizvērt durvis
Bet pagātne spraucas tām cauri
Kā rēgi, kas miruši mīlot
Tikai savas ciešanas
Melnbaltām asarām
Izjust dzīvi un krāsas
kuras dzisušas
Bet varbūt restaurējamas
Tik klusi un neīsti vai mākslīgi
Sarkani kabatslaktiņi
Dzīves asarās mirkuši
un lūguši vēl vienu asaru
Tikai vienu, bet īstu
Bet atkal tu ķīvējies ar dzīvi
Kā ar sevi pašu tukšumā
Kurā jūtamas citu ciešanas
Aizmirsto ciešanas

• 7 tears
• cry

22.6.09 12:10 - Riebīgi....

- Es esmu riebīga?
- Nē, tu tikai tēlo tādu
- Kāpēc?
- Jo esi pārāk lab
- Bet kāpēc tad jātēlo riebīgu?
- Jo labos samin un izmanto

• cry

1.6.09 00:40 - Šis jautājums man neliek mieru....

Kā lai saprot, ko nozīmē redzēt sapnī (murgā), ka kāds pazīstams cilvēks mēģina izdarīt pašnāvību?

• 4 tears
• cry

19.5.09 12:00 - :)

Šķiet tas ir smaids...

• cry

17.5.09 23:59 - bezjēga

Neko negribas darīt... viss liekas tik bezjēdzīgi un nevajadzīgi...gribas vnk kaut kur klusi sarināties kamolā un aizmigt... aizmigt dienām ,nedēļām.. vai pēc vajadzības uz ilgāju laiku... un nedomāt ne par ko... vienkārši nedomāt, bet ja tas būtu tik vienkārši, bet ta nav. Cilvēks ir paredzēts domāšanai, tā ir viena no viņa svarīgākajām fukcijām. Bet kāpēc? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai analizētu sevi, savu rīcību, risnātu problēmas, pieņemtu lēmumus? Bet kam tas viss mums vajadzīgs? Kāda jēga risināt problēmas? Atrisinot vienas, parādās citas... Kāda jēga no lēmumiem? Tie tāpat ir nepareizi... Ja cilvēks nedomātu, viņa dzīve būtu harmoniskāka un vieglāka.

• cry

15.5.09 11:55 - runā, runā, runā...

Cik pārliecinoši es protu muldēt... reizēm pat pašai jābrīnās...

• cry

13.5.09 23:12 - !

Fiziskas sāpes vieglāk paciešamas nekā emocionālas...

• 4 tears
• cry

12.5.09 13:16 - lai liesmo asaras

Melnbaltu pasauli
Redzēt un just
Bez krāsām un niansēm
Grūtāk?
Vieglāk?
Nocirst sev spārnus
Lai nelidotu prom
No pasaules šīs
No ikdienas saules
Un lietus mākoņiem
Kur krāsas manas
Ar kurām krāsot
Šo ikdienu?
Kas atņēmis tās?
Un kāpēc?
Kāpēc?
Šis mūžīgais jautājums
Kurš sākas ar kāpēc
Kliedz un raudi
Bet atbildes nav
Kāpēc tā?

Zied ābeles
Un putni čivina
Bet asaras
Tās uzmācīgi
Līst pār vaigiem
Atdodiet manas krāsas
Manas krāsas dzīvei
Lūdzu...

• cry

10.5.09 01:33 - Pārak daudz starmešu...

Tik tukšs liekas laiks un pasaules elpa. Tikai mirkli gribas palūgt tai apstāties, lai saņemtos un eksistētu. Tikai gribas pateikt, lai apstājas, kamēr es saritinajusies savā vientulībā padomāšu, pārdomāsu... Gribas vienkārši neredzēt un nedomāt... Gribas vinkārši pabūt prom no visa un visiem. Tikai brīdī, kad gribeju atstā draugiem.lv, skype un atslēgt telefonu, sapratu, cik daudz saistību... saistību ar citiem, kas dusmosies... bet piedodiet! Tik daudz saistību, vajadzību un atkarību no manis... tik daudz gaidu un solījumu. Es esmu vajadzīga... vai tad par to es nesapņoju? Un tagad es nevaru atļauties vienkārši nozust no citu redzesloka... Pārāk daudz jautājumu un pārak maz atbilžu, ko sniegt...

Varbūt ērtāk paslepties no sevis... nē, nevajag.. pārāk grūti, nē, nevajag...
Smaidi un dzīvo...

• cry

2.5.09 14:21 - klusi, klusi

Aizvērtām durvīm
Iziet cauri
Asiņainās rokās
Torot sirdi
Kuras sirdspuksti
Lēnām gaist
Līdz ar čukstiem
Lielajā pasaules elpā

• cry

19.4.09 18:34 - subject

Aizver muti, ja nav ko teikt!
Neuztraucies... es to sev saku...

• 2 tears
• cry

20.3.09 13:15 - Tava konfidencialitāte garantēta....

Sveiki tauta, pareizāk sakot, sveiki tu!
Tev nav man ko teikt? Tev nav ko par mani teikt? Tikai tava attieksme jau man visu pateica, žēl, ka tu to nespēji noslēpt... Kaut kā stulbi sanāca. Īstenībā man kaut kā vairs negribas tevi cienīt. Kādēļ? Kādēļ man tas būtu jādara? Tev tāpat tas ir vienalga. un zini? Man arī ir vienlaga. Es necienu cielvēkus, kas neciena mani... Nē. Tavā mutē pārāk iesakņojušies tukši vārdi. Parāk triviāli tie skan, lai man būtu vēlme tajos klausīties. Mēs dzīvojam pārāk dažādās pasaulēs, reizēm negribējās tam ticēt, jo vienkārši mēs spējām ienākt svešā ne savā, bet otrā pasaulē. Diemžēl šīs pasaules pārāk attālinājušās viena no otras. Nav jēgas izlikties. Nav jēgas.

Punktiņš, punktiņš, komatiņš
Kopā iznāk cilvēciņš

• cry

23.2.09 00:37 - Jātic brīnumiem...

Ja es uzrakstīšu kursa darbu, tas būs brīnums, bet, ja neuzrakstīšu, tad tas būs vēl lielāks brīnums...

• cry

15.2.09 15:55 - Vēstule.... sev...

Atver acis un paskaties apkārt... Noslauki tās asaras vienreiz... Ar asarām attīrīt dvēseli ne vienmēr ir iespējams... Vienkārši paveries apkārt... un padomā, kāpēc... kāpēc... dienas ies uz priekšu... bijušo vairs neizmainīt... es zinu, ka sāp... es zinu, ka gribas raudāt... paskaties uz sevi... tuša notecējusi.. acis melnas, bet tu tik raudi... izraudājies? es zinu, vieglāk palika... bet atver acis un atceries, ka nesāpināt pilnīgi nevienu cilvēku nav iespējams... un "NĒ" noteikti nav tas sliktākais, ko var pateikt...neraudi, neraudi, neraudi vairs... es zinu, ka sāp....

• cry

27.1.09 22:40 - gadās...

es esmu laimīga...

• cry

27.1.09 11:55 - vai tas ir tikai joks?

...
Tumšas ēnas
Paņem aiz rokas
Un lūdz sekot
Neuzskati sevi
Par muļķi
Izvēles brīvība
Iesprostota
Tavu vēlmju cietoksnī
Tu smaidi
Bet aplami
Patiesi bērnu smiekli
Liek iztēloties dzīvi
Ar ticību tai
Nevajag melot sev
Kā vampīrs alkst asiņu
Tu saproti
Cik sveša ir tava dzīve
Nevajag atzīties
Jau tā visa ir par daudz
Noziedzīgas rīcības augļi
Pūst zem ābeles
Ko iestādīja tēvs
Savam klonētajam dēlam
Murgs vai realitāte
Atbildes nav
Protams
Atstāj mani vienu
Uz minūti kaut neilgu
Lai teiktu
Noslēpumu nav
Ir tikai cilvēki
Kuri nerunā
Nemeklē harmoniju
Žēl gan
Es teiktu
Tā vietā
Lai žēlotu
Nu gan es tev apniku
Un šī arī būs pēdējā
Rindiņa
Vien daudzpunktu beigās
Ļauj man likt
Kā nepabeigtības zīmi
Lūdzu
...

• cry

27.1.09 02:58 - nakts vai diena? nav nozīmes tam...

es zinu
tev nepatīk
ka es rakstu
jo es neesmu īsta
esmu dzīva būtne
bet ne realitāte
tu domā es murgoju?
nē, varbūt sapņoju
nekad nav bijis gana daudz
lai teiktu
viss pietiek
lūdzu, smaidi
bet kāpēc ne?
te labāk kaut ko izdzēst
no dzīves
es vēlos jautāt
un jautāt vēlreiz
tik kluss ir gaiss
ja neelpo
neviens
ne es, ne tu
neviens
es tak teicu tā
atceries?
žel, ka nē
es varu rakstīt vēl un vēl
bet tu nelasīsi
kādēļ tev lasīt
jukušu cilvēku murgus
atbildi tūliņ pat
kādēļ?
atbildi es nedzirdu
laikam tā nav izteikta
pietiekami skaļi
aizmirsti to
es tev teicu aizmirsti
kāpēc tu kaut ko jautā?
es tev neliku jautāt
bet atbildēt
nesaprati?
es jau to gaidīju
ja tā godīgi
saule spīd ārā
nakts?
tagad ir nakts?
nu tad laikam tas ir mēness...

• cry

18.1.09 01:43 - Pilsēta

Šajā pilsētā
Eņģeļi raud melnām asarām
Sejas slēpjot plaukstās
No viņu spārniem
Pil tumšsarkanas asins lāses
Pilsētu sedz
Pelēku sodrēju jūra
Šajā pilsētā
Laternu gaisma dzisusi
Uz visiem laikiem
Un saulstari neizlaužas
Caur miglas un dūmu mutuļiem
Jau gadsimtiem ilgi
Neviens nav redzējis gaismu
Mirušo kliedzieni neizdzirdēti
Noklust tumsas purvā
Bezmiega sapņi
Un smagnējas nopūtas
Laužas caur saprāta
Idillisko pasaules uztveri
Ar vītušām rozēm un neļķēm
Kaisītas ilūzijas
Satrp dzīvības un nāves robežu
Eksistē pilsēta
Bez cerībām un ticības
Un melnām asarām tajā
Raud arī cilvēkbērns

• 6 tears
• cry

9.1.09 10:59 - Pēdas sniegā....

Domu lidojumiem
Ar spārniem vien nepietiek
Asarām acīs pretī lietus mākoņiem
Bēgot no pasaules gala
Un saviem pēdu nospiedumiem
Uz tikko sniguša sniega
Samāksloti vārdi
Un līdz galam neīsts sapnis
Grūti atzīt to
Kas nav bijis
Vēl grūtāk to
Kas ir bijis
Kūstošs sniegs
Dzēš pēdas sniegā
Tikai nez kāpēc
Tagad to ir žēl
Nožēlojami
Neīstais laiks?
Tu saki?
Diemžēl melo
Neizskaidrojama patmīlība
Padara tevi par bērnu
Kuram pienācis vakara pasaciņas laiks

• cry

22.12.08 00:14

Modinātājzvana griezīgās skaņas
Plēš manas ausu bungādiņas
Skaļi aicinot atgriezties realitātē
Starp dzīvajiem mirušajiem
Naivām cerībās un alkatīgiem sapņiem
Pārpildītiem mietpilsoņiem
Iejukt starp viņiem kā vienai no tiem
Smaidīt atkal tukšu smaidu
Un citēt pašai sevi
Teikt, ka nav jēgas, bet vajag
Ticēt, cerēt un mīlēt
Labrīt!

• cry