My wounds...

20.12.08 23:49 - Šodien gribas pasmieties...

Gaismas pili sola pabeigt 2012. gadā, bet pē maiju kalendāra 2012. gadā solās būt pasaules gals... Nez kas būs vispirms... Kā jums liekas latvieši savu bibliotēku paspēs pabeigt pirms pasaules gala?

• cry

20.12.08 00:50 - Šūpuļdziesma

Vēja čuksti
Naktstauriņu pieskārieni
Šūpuļdziemas klusās notis
Tik maigi aicina
Doties aiz realitātes priekškara
Pārkāpt aizmirstības robežu
Aizvērt acis un vairs neatvērt tās
Saprātam te nav vietas
Šajā nāvīgajā laikā un telpā
Pēdējās asaras un tukšums acīs
Aizmigt un nepamosties
Ienīstot sevi par šīm domām
Liktenīga nopūta
Pirms mūžīgās nakts
Arlabunakti!

• cry

3.12.08 23:34 - Zila, zila!!!

Ja kāds zin, lūdzu pasakiet, kur var nopirkt zilu matu krāsu?

• 6 tears
• cry

11.11.08 00:48 - Ziema

Ziema nāk lēni lēnītiņām. Rudens negrib atkāpties.. Vai tad kāds labprāt atdotu savu varu kādam citam? Bet cilveki jau jūt ziemas elpu un uzvelk biezākus mēteļus un aizpogā tos ciešāk un paveras augšup... varbūt no debesīm jau krīt pirmā trauslā sniegpārsla, kuras mūžs tik īss... tā uzkrīt uz tava vaiga un pārvēršas asarā... Ziema klauvē pie durvīm... Vai tu atvērsi?

• cry

16.9.08 01:06 - ............................................

Cilvēks visu visumā ir viena nožēlojama būtne.. ne saprātīga bet gan noželojama un smieklīga būtne...
Paskaties apkārt cik bieži vien mēs sāpinām tieši tos, kurus visvairāk mīlam...
Cik bieži aizmirstam mums tuvos cilvēkus, tā it kā mums viņi nekad nebūtu neko nozīmējuši...
Vai pie tā vainojama cilvēka daba?
Varbūt tomēr mēs varētu biežak padomār par tiem, kurus mīlam...
Kamēr vēl ir ko mīlēt...

• 17 tears
• cry

3.9.08 01:56 - Nu kaut kā tā...

Nu kaut kā tā ir pienācis jau rudens un vasaras smelmainās un ne tik smelmainās dienas ir aiz muguras, gan man, gan tev...

• cry

12.8.08 02:51 - Tukšums

...
Tik svešāda reizēm liekas pasaule, kurā dzīvojam, elpojam, speram pirmos un pēdējos soļos... Tik tukša un pilna vienlaicīgi tā mēdz šķist. Pa zemes virsu klīst apmaldījušies eņģeļi, kuri meklē savas mājas. Bet arī kritušo eņģeļu spārni nav pārdodami krāmu tirgū.
...

• cry

21.6.08 01:12 - Nekā personīga!

Nekā personīga vai nekā prātīga... vai varbūt tikai nekā? Jautā sev... Tālāk riet saule sarkaniem stariem jūrā. Skaisti... Pat ļoti. Un ar mani atkal runā kaijas un smiltis tik klusi un čukstus, bet nē, es dzirdu...
Kādu laiku atpakaļ nokrāsoju rozi sarkanīgus matus... tagad līdzīgā krāsā pārkrāsoju mēbeles.. kas būs tālāk?
Vēl viens stāsts, ko sen neesmu rakstījusi.
Vai atceries vēl, kad mani še redzēji... jā, jā pirms 7 nedēļām... Tad vēl nebija vasara, bet nu jau Jāņi tepat... Atzīsties, vai tiešām jau ziema tuvojas? Tā es pa radio dzirdēju...šodien.
Bet man tiešām sāk palikt auksti... jāuzvāra karsts kakao... man tas ļoti garšo... Tikai viens neliels misēklis - mājās nav kakao... nedzeršu neko. Ko dzersi tu?
Istabā tukši... nekā te nav... pat tapetes uz sienām nav... remonts.
Duračkina atkal iekrita mucā... nu kā tā var? Apnikusi viņa jau. Nē, ne apnikusi, bet es uz viņu nedaudz dusmojos, ka nevar tā normāli lekt... :D
Es nepārklausījos tu teici, ka man pietiek te murgot? Bet ir taču nakts un sapņot ir pārāk garlaicīgi.
Nu labi pierunāji, neiešu vēl gulēt... nenāk miegs, ne tagad.
Cerēsim, ka nākamais ieraksts būs ātrāk nekā tikai pēc 7 nedēļām...
Bet vienalga - Priecīgu līgošanu!!! Līgo! Līgo!
Pasmaidi!
Nekā prātīga jau te nebija.
Tieši tāpēc pasmaidi

• 2 tears
• cry

27.4.08 01:48 - Ai, vēlāk...

Nav labi!!!

• 2 tears
• cry

27.4.08 01:12 - Asaras neeksistē!

Reizēm nepateikt ir klusāk... Varbūt arī šoreiz... Bet es rakstu, rakstu, lai rakstītu vai tomēr rakstu, lai lasītu? Nē, rakstu es sev vairak nekā tev. Tas tiesa!
Spēlesim paslēpes vien tu un es.. varbūt arī tikai es un es, un es.. es...
Tu teiksi tukši vārdi, nenozīmīgas frāzes? Bet man? Nē, ne tev! Man!
Vieglāk pateikt nerunājot...
Ticot...
Un klusējot...


P.s. Jāiet nomazgāt rokas. Lipīgas.
P.s.s. Bet sajūta interesanta...
p.s.s.s. Kā jūs domājat, cik šādis p.s. es varētu sarakstīt?

• cry

22.4.08 20:51 - Nesaki neko

Skats pa logu uz pasauli ir mainījies... ļoti... agrāk pa logu es redzēju saulrietu... tagad tās ir trīs privātmājas, kas lepni uzslējušās pļāvā...Šodien biju mežā, saulītē sēdēju un lasīju par nāvi, par klīnisko tiesa gan...Uz galda vakardienas tēja jau sen atdzisusi auksta, ne tādu dzert, ne ārā liet, jo tādas tējas nemaz nav uz mana galda... Vienkārši iederējās stāstā, pārdomās, dzīvē...

• cry

25.3.08 01:06 - Dzeja

Viens un tas pats
Nekā jauna nav
Nav jēgas drukāt
Raudi, lūdzu raudi
Cienījamais dzejniek
Paldies, bet ne šodien
Varbūt rīt varbūt
Tukši murgi vien
Savādāk nav ļauts
No bezapziņas puses
Radošās lappusītes nav
Ir tikai atkrituma urna
Kur sabirst pateiktie un nepateiktie vārdi
Eksistences bezdibenis
Beidzas ar šo rindiņu
Paldies par uzmanību
Vismaz šoreiz

• 2 tears
• cry

17.3.08 00:33 - Rakstu....

Klab, klab, klab... Rokas pašas raksta, klikšina klaviatūras taustiņus bezmērķīģi... Teikt nav ko.. vai varbūt ir pārak daudz, ka nav jēgas neko teikt. Bet jēgas jau nav nekam... ai, kā man riebjas šis vārds. Neko nerakstīšu! The end... Laimīgas brīvdienas.. lai arī tās jau tikko beigušās... vienalga priekā!

• 4 tears
• cry

23.2.08 15:44 - Saprotiet tā, kā es domāju...

Dzīve ir pārāk īsa, lai eksistētu...

• cry

19.2.08 00:41 - Viņa raud

Laikam esmu mazohiste... Sēžu klausos raudamo dziesmu un raudu...

17.2.08 23:49 - Laime

Kāds ir laimīgs, kāds raud...Ne jau savas neveiksmes vai citu laimes dēļ... Tikai savas laimes trūkuma dēļ... Bet vai arī raudāt nav laime? Just nav laime? Arī asaras prieka vai skumju var nest laimi, tikai jāprot tā novērtēt. Nebaidies no savām tiesībām uz laimi. Katram tādas ir... Tas, ka tu nevēlies saņemt savu laimi, nav citu vaina... Tiesības uz laimi mums nevar atņemt neviens cits, tikai mēs paši sev... paši sev tās atņemam.

• cry

17.2.08 01:53 - Ticība

Piedzimt
Dzīvot
Nomirt
Un atkal
Tici sev
Dzīve netic nevienam
Pat vienam tev
Ne
Nekad
Ne šoreiz
Arī rīt ne
Pagātne bijusi vai ne
Vienalga
Nākotne nezināma
Nevar zināt
Tagadne tukša
Diemžēl
Bet tu jau nezini
Kā būt vienam
Pat bez savas esamības
Negaisa naktīs
Raudāt
Ticēt
Varbūt sev
Beigas izdomātas
Nekas nav bijis īsts
Un nebūs
Šoreiz ne par laimi
Bet
Kāpēc?
Tu ticēji sapnim
Ne sev

• 5 tears
• cry

11.2.08 01:05 - Mmmmmm......

"Hektors" un tumšā šokolāde....

• 2 tears
• cry

7.2.08 13:59

Vai tā bija naiva cerība, kas lika noticēt, ka es tomēr varētu uzticēties cilvēkiem... Likās, ka varu... kāds iemācīja...
Bet tomēr tas viss nebija īsts, tikai mirkli garš un zūdošs... tikai uzticēšanās iedīglis, kuru pie pirmajām salnām pati iznīcināju.
Es nespēju uzticēties cilvēkiem...
Es to vienkārši neprotu...
Arī nevēlos...
Es neuzticos...

• 4 tears
• cry

2.2.08 19:17 - Nu ko?

oskariņš ar peļu actiņu....

• 5 tears
• cry