| wake up Immortal WAKE UP! WAKE UP! WAKE UP! |
[Jul. 4th, 2003|09:28 pm] |
| [ | mood |
| | izmisusi ... ļoti nobijusies | ] |
Es biju milzīga ap mani virmoja istaba un tās sienas spiedās man virsū. Vai arī es biju maza un istaba vel mazāka ,vairs neatceros. Viņš stāvēja man blakus un centās sataustīt kaut ko virs galvas ,bet virs viņa bija tā kā konuss, jo istabas sienas bija sakļāvušās ap mani ,Viņu viņas lika mierā un es zināju ,ka tas ir tādēļ ,ka viņām bija uzdevums no Ļaunajiem nogalināt tikai mani.
-“Kas tev tur ir ?” es prasīju un nobijos pati no savas balss jo tā skanēja kā no kapa un es paskatījos uz savām rokām un pa tām rāpoja tārpi ,tūkstošiem tārpu ,kas mani gribēja apēst ,sagrauzt un iznīcināt , tos arī bija sūtījuši Ļaunie ,jo viņiem visiem bija viena seja. Viņi bija radījuši lielisku plānu ,lai es nevarētu nogalināt tārpus pirms viņi mani apēd. Viņi bija kļuvuši nenogalināmi.
-“Kšs . runā skaļāk ,tad varbūt viņi nobīsies un aizlidos prom.”
Es pamazām sāku nobīties no tārpiem un kliedzu viņš notupjas zemē un sauc : :”pieliecies ,ja tie putni tev trāpīs tad ...” un arī sāk kliegt” TIE IET TEV CAURI! Tie iet tev cauri!!!”
Es kliedzu līdz aptrūkst elpas un apklustu ,jo istabas sienas ir atkāpušās un kļuvušas līdzīgas monitoriem tārpi arī ir pazuduši un monitori sāk pādīt izplūdušus melnbaltus attēlus no manas dzīves pēdējām dienām . Viņš skatās uz mani un tad novelk kreklu un sāk slaucīt mani ar to. Tad viņš velk man nost drēbes un ieslēdzas automātiskā ugunsdzēšanas sistēma un pār mani līst ūdens viņš man turpina vilkt nost drēbes ,jo tās ir samirkušas ar asinīm. Mēs esam pēdējie divi ,kas ir uz pasaules viņš čukst man ausī kamēr pamazām apaug ar taustekņiem Viņš ir milzīgs kalmārs un es saprotu ,ka viņš te nomirs tādēļ ,ka te nav ūdens tikai asinis un es viņu vedu cauri kanalizācijas sistēmai uz spraugu caur kuru mēs nokļūstam mazā telpā kur ir vanna un duša es ieslēdzu to un atkal parādās monitori kuri rāda agru rītu un es sēžu uz grīdas pie atvērta loga kaut kur ārā kliedz kaijas. Viņš ieslēdz tikai auksto ūdeni jo viņš ir okeāna dzīvnieks un iekāpj tajā saslapina savus taustekļus aukstajā ūdenī un tad pārvelk tas pāri manam krūšturim. Tas kļūst caurspīdīgāks un caurspīdīgāks līdz iekūst manī iekšā. Tad viņš izņem matu gumiju un atpin manu bizi ,kas ir izaugusi ļoti gara ,jo mēs šajā vannas istabā esam pavadījuši apmēram simts gadu. Mani mati ir pilnīgi balti un viņš pievelk mani sev klāt un ieelpo to smaržu tad sāk raudāt un vannā kļūst tik daudz ūdens ka tas tek pāri malām un tas ūdens ,kas pārtek pāri malām kļūst par kuķaiņiem ,tādēļ es iekāpju iekšā pie viņa un priekš manis ūdens nemaz nav auksts jo es esmu pārcilvēks un viņa taustekļi vijas man apkārt un es tos atgrūžu tad ieslēdzu karsto ūdeni un pabāzu galvu zem ledainās strūklas es zinu ,ka ūdens ir saindēts taču man ir vienalga es gribu nomirt lai man nebūtu jābūt vienā vannā ar šo kalmāru ,kas cenšas novilkt man pēdējo apģērba gabalu es izrāpojos ārā no vannas jo vaboles ir aizgājušas prom un aizeju līdz dīvānam pilnīgi parastā dzīvojamajā istabā aiz sevis aizkrampējot vannas istabas durvis Viņš iekšā kliedz kaut ko par žokļiem un putniem taču es neklausos man ir slikti es paceļu savas drēbes no grīdas un uzvelku tās, tās ir pavisam sausas un vairs nav ne miņas no asinīm ,kas gāzās no griestiem.
Gaiss uz ielas ir silts kā piens... un manī vairs nav nemazākās saistības ar to ,kas notika tajā dzīvoklī. Tā ir cita pasaule ,kurai es vairs nepiederu... |
|
|
| Comments: |
izklausās pēc gļuka no zāles pīpēšanas sesijas
kā mācība visam tādēl ,ka iedeva. jeibalo cik man gadu ,lai darītu tādas stulbības... nulabi, nejaunu ar varu bet ar gribi? man pietika.
es esmu vāja.
es esmu muļķe.
zini ko tagad gribās pateikt? būs jau labi! ;)
tas tā, manējā ieraksta turpinājumā, tajā pašā noskaņā.
bet es zinu NEKAD VAIRS... man ir jābeidz ar šo visu... sēdēju visu dienu un domāju...
un sapratu ,ka šis bija visa kalnagals es nekad nebiju tik nenormāli pārbijusies.
es gribu nāktoni. vienlaga kādu ,tikai ne šādu.
izmisīgi noslāpējot emocijas un cenšoties noslāpēt savas patiesās vē3lmes norokot zem one night stands un stuff.
patiesība ir tāda ,ka es esmu izteikti monogāma un konservatīva.
vispār TĀS bailes es zinu.. gan jau zini manu gandrīz-vai-leģendāro storiju par zāles gļuku.. vienu nu gan es esmu secinājusi, ja cilvēks no kaut kā nobīstas ne pa jokam, diezin, vai viņš vēlēsies atkārtot to pieredzi.. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}