| 4. Moz. 23:19-24 |
[Dec. 15th, 2024|01:28 am] |
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu, un tas nekļūtu īstenība?
20 Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21 Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis nedz postu Israēlā; tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22 Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs ka ragains sūbris.
23 Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!
24 Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis. |
|
|
| |
[Dec. 15th, 2024|01:13 am] |
|
mana žēlastība sniedzas līdz okeāna dzīlēm. zivīm arī vajag manu žēlastību. |
|
|