| |
[May. 22nd, 2008|10:31 pm] |
apnika. visi ir kaut kur pazuduši, nu, kāpēc gan, nav taču nekāda piektdiena un tā. vienbrīd jau nospriedu, ka pasaules gals klāt, grēku plūdi un tamlīdzīgi, un visiem ir paziņots, tikai man ne. tas par tiem dzejoļiem, hehe, jēzus laikam mani vairs nemīl.
ļoti skumji un vientuļi, es gribētu ar kādu parunāties, bet laikam nesanāks, gribas pažēloties, bet tas nekas, esmu vīrs, pacietīšos. mēģinu uzrakstīt kaut ko, lai varētu aizsūtīt uz aicinājuma epastu un augustā nedēļu dzert saulkrastos, taču nesanāk nu nemaz. apstājos pie kaut kāda viduvēja sižetiņa par multikulturālismu or smthn, bet sapratu, ka ienīdīšu sevi ilgi, ilgi, ja kādam kaut ko tādu ļaušu lasīt. manā trūcīgajā pieredzē nav nekā tāda, ko kādam varētu būt interesanti uzzināt, tāpēc jāatražo svešas idejas, vai nu tā būtu bībele, vai arī kaut kādi random liberālisma principi. nožēlojami.
un es nezinu, kā lai saved sevi kārtībā. es tikai tērēju savu laiku, skatoties tieši sienā un domājot vispār nezinu par ko, un laiks tikai plūst un plūst man pāri, un neko vairs nevar paspēt un vispār izdarīt, nekas vairs nenotiek vajadzīgajā ritmā, un kā lai es tagad lielos ar pašdiscplīnu, ja esmu to pazaudējusi? es sevi vairs negribu pazīt. |
|
|
| |
[May. 18th, 2008|11:56 am] |
|
es palieku savā realitātē, jūs - savējās |
|
|
| |
[May. 18th, 2008|11:08 am] |
nesaprotu, kāpēc pat visi one night standi ir tik mīļi un maigi, it kā situācija prasītu lieku uzmanību vai vismaz pieklājību, nē, man jau īsti nav iebildumu, bet kaut kā mulsinoši, ziniet, it kā es izmantotu nepareizo jēdzienu
vienalga. man ir ļoti labi tā - vienai ar neplānotiem izņēmumiem - ir brīvība, nav pienākuma sajūtas, ir jautri un galvā nav nekādu riebīgu krāpšanas shēmu. |
|
|
| |
[May. 17th, 2008|07:17 pm] |
|
mazās meitenītes, kas bija melnas un dusmīgas, ir nomierinājušas savus hormonus un nu pamazām ir tuvākas pašām sev |
|
|
| |
[May. 17th, 2008|07:13 pm] |
|
es tagad jūtos ļoti skaista |
|
|
| |
[May. 16th, 2008|08:40 pm] |
|
paskatījos vecākus ierakstus; kādreiz mēs ar valodu labāk sadzīvojām |
|
|
| |
[May. 16th, 2008|08:30 pm] |
gribētos nekrist galējībās, bet nevaru valdīties, izlasīju tos dzejoļus un tagad zinu, ko gribu skūpstīt līdz apnikumam (man ātri apnīk, starp citu)
dzīve ir tik jauka un interesanta, kad izdzēš shēmas un aprēķinus, visu bijušo un pierasto, un, haha, es varētu smieties līdz pasaules galam un justies brīvi un īsti, jā, tāda ir vienaldzības (pat ne tā, drīzāk piedrāšanas, ja nav bail izklausīties vulgāri, un man laikam nav) burvība, jā gan
man ir labi vienatnē, taču atzīšos, esmu gatava daļēji piedot banalitātes, ja ar tām man tiek glaimots |
|
|
| |
[May. 16th, 2008|05:14 pm] |
es pat nezinu, par ko domāju, kad kādam šejieni rādīju, nu, es taču tomēr šeit esmu viskailāk
publiskā intimitāte, protams, nav nekas jauns, esmu rādījusi savas dienasgrāmatas rokrakstos, dzejoļus, pārstāstījusi diktofonam nevainības zaudēšanu, teikusi, ka dievinu, ienīstu vai drīzāk abus reizē, esmu mīlējusies telpās kurās ir vairāk par mani un vēl vienu, esmu pēc pusnakts zvanījusi, lai stāstītu par savu tēvu, un esmu smaidījusi maziem bērniem
tikai tā ir bijusi vieglāk panesama intimitāte
un atšķirība ir tā, ka šoreiz daru to visu vienlaicīgi, un spiediens kļūst arvien nepanesamāks |
|
|
| non-romance |
[May. 15th, 2008|09:39 pm] |
nevajag pat pusgadu, lai iemācītos saprasties no pusvārda, lai pieķertu neķītrās domās un lai smietos par visu pasauli
tomēr vairāk laika vajag, lai saprastu, kā nelikt justies slikti |
|
|
| |
[May. 15th, 2008|09:35 pm] |
|
laiks ir ātrs, es esmu lēna |
|
|
| |
[May. 14th, 2008|09:21 pm] |
|
man nav ko teikt |
|
|
| |
[May. 14th, 2008|08:51 pm] |
es nesaprotu kāpēc cilvēki ar mani vēl vispār runā; visa kā slikta man ir tik daudz tik daudz tik par daudz
es esmu rupja uzbrūkoša un kaut kādā ziņā pat ļoti vulgāra es mēdzu piedzerties līdz neglaimojošām pakāpēm es runāju sliktu cilvēkiem aiz muguras es laiku pa laikam uzvedos diezgan maucīgi un vēl es esmu ļoti greizsirdīga vienmēr uzskatu ka man ir lielākā no visām taisnībām un ka es daru vispareizāk es esmu pedantiska kaitinoši pedantiska un ļoti iedomīga es arī meloju kad sagribas un neuzņemos atbildību vēl es esmu kaprīza un uzskatu ka visiem ar milzīgu smaidu jādara tas ko es gribu lai viņi dara
vēl es nemāku staigāt uz augstiem papēžiem dziedāt un izturēties brīvi
un ļoti daudz ko nezinu (un negribu zināt)
un daudz čīkstu |
|
|
| |
[May. 11th, 2008|06:51 pm] |
|
un es sapratu, kāpēc biju iedomājusies, ka neesmu emocionāla; es taču patiesībā esmu un pat ļoti, es tikai ātri aizmirstu, piedodu un dzīvoju tālāk |
|
|
| |
[May. 11th, 2008|06:47 pm] |
es šeit nācu, lai būtu automātiska - nepārdomāta, neizdomāta, de profundis
viss, ko ieguvu, bija jauna seja un ne mazākās nojausmas, un šī nav nekāda sūdzēšanās, ja |
|
|
| |
[May. 4th, 2008|11:25 pm] |
man visas kustības ir skumjas un āda sāp es domāju ka varētu ziedot sevi derīgiem darbiem taču ātri pārdomāju
prāts jau kuro dienu meklē kam pieķerties un ko saprast un pārprast un man ļoti žēl ka nav ko tam dot es esmu tukšums es esmu klajums un es esmu vispilnīgākās paģiras
gm mulsināja prātu ar savām wannabe prātnieciskajām muļķībām un augstprātīgo intonāciju un dirš tikai par Ameriku un par svēto Augustīnu un kad nonāk līdz questions&answers daļai viss intelektuālisms kļūst fragmentārs un nevietā un lūk gudri dirst jums būs tikai tad ja spējat improvizēt
pa ceļam esmu pazaudējusi nozīmīgu daļu savu atmiņu it īpaši tās kas saistās ar visādām emocijām es gribu atpakaļ savu prieku dusmas greizsirdību pazemību kāpēc to vienmēr nākas aizmirst |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2008|10:28 pm] |
Visdārgākais vairs nav visdārgs, esmu postapokaliptiskā noskaņojumā, man nekā dārga nav un nav bijis
viss meli, pilnīgi viss, es sevi atmaskoju un žēlastību negaidu, kur ir mana linča tiesa, nu kur gan |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2008|10:14 pm] |
gribas strīdēties bet nevaru atrast iemeslu
mana parastā loma:
paklau atrauc pie manis. es gaidu. jau divus gadus. tu zini. nē? tu man nepatīc kad tā saki. man ir skumji. es gaidu. es tevi ienīstu. tu bojā manu dzīvi. es tikai gribu lai esi tuvumā. tu esi neciešams kretīns. man tevis ļoti pietrūkst. kāpēc tu nekad neatbildi konkrēti? man žēl ka tērēju savu laiku. kaut nu kāda tevi kādreiz tāpat kā tu mani. pisies nah.
+pāris ekstravagantas frāzītes pašreklāmas nolūkos
man pasaulē vairs nekāda goda, nekur nevienam nekāda |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2008|03:21 pm] |
es tikko gribēju melot ka ļoti uztraucis un nezinu kur likties bet laikus pārdomāju jo tiešām kuram gan tas vajadzīgs tā var tikai sev visu to piebaidīt un ko tad
es visu laiku esmu mājās esmu tur ieaugusi un skatos filmas un tagad mēģinu noskaidrīt how I feel about The Matrix
man jau šķiet ka labi
lai nu kā tur arī nebutu iemesls kāpēc vēlējos pažēloties ir pavisam vienkāršs - rītdien būs lampu drudzis slikti vārdi labi vārdi iespējams arī pa kādam aicinājumam piebiedroties visiem jums tur uz zemes utt.
vārdu sakot neliels šoks
tas ir neizbēgami
man tagad viss jāpārskata un jāizdomā smukas interpretācijas lai viss būtu savās vietās ja nu kāds pajautā kas ir kas
un ziniet tas ir brīnums es nekad nevaru uzrakstīt tādu dzejoli kurā viss nebūtu loģiski un sakārtoti; man dažreiz šķiet ka tieši tā izdaru taču pārlasot atklājas ka interpretācijām tie ir kā radīti viss ir savās vietās un runā skaļi un skaidri
pat ja tas ko tie saka pēc uzrakstīšanas nav tas pats kas bijis iecerēts pirms tās, vienalga viss ir pareizajās vietās, viss gaužām loģiski izsekojams
jūs it kā redzat manu domu gaitu, taču patiesībā tas tā tikai šķiet |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2008|07:18 pm] |
|
es zinu, ir sācies pavasaris, jo jau vairāk kā nedēļu sekoju rudmatainām meitenēm, pie sevis domājot, cik viņas skaistas. taisni, oranžīgi mati, pēdējais oranžā tonis, kas ir pieklājīgs un baudāms, jā, tam es labprāt sekoju caur parkiem un lielveikaliem. kāpēc viss kļūst skaists tieši pavasarī, lūdzu nedodiet man banālas atbildes, man vienmēr riebušies rudi mati, taču šajā gadalaikā es tiem sekoju, jo nespēju novērsties. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2008|11:00 pm] |
bet tomēr ir tik mulsinošs milzīgais to situāciju daudzums, kad saņem to, pēc kā esi tiecies, taču attiecīgajā mirklī vairs negribi
tik mulsinoši, ka gribot negribot jāsāk ar sevi spēlēt es-izliekos-ka-negribu-lai-ātrāk-to-dabūtu spēle, un tā, protams, ir bērnišķīgākā rīcība, kāda gan iedomājama, taču nestrādā tik un tā |
|
|