| |
[May. 16th, 2008|08:30 pm] |
gribētos nekrist galējībās, bet nevaru valdīties, izlasīju tos dzejoļus un tagad zinu, ko gribu skūpstīt līdz apnikumam (man ātri apnīk, starp citu)
dzīve ir tik jauka un interesanta, kad izdzēš shēmas un aprēķinus, visu bijušo un pierasto, un, haha, es varētu smieties līdz pasaules galam un justies brīvi un īsti, jā, tāda ir vienaldzības (pat ne tā, drīzāk piedrāšanas, ja nav bail izklausīties vulgāri, un man laikam nav) burvība, jā gan
man ir labi vienatnē, taču atzīšos, esmu gatava daļēji piedot banalitātes, ja ar tām man tiek glaimots |
|
|
