Oktobris 23., 2007

10:05 Vienas fotogrāfiju weblapas meklētājā ierakstīju school- rezultātā man prasīja precizēt, ko tieši esmu vēlējusies atrast: 1. School as education 2. School as education building 3. School as large group of animals Domājams, ka trešais variants ir pat ļoti tuvu patiesībai :D

(iečuksti)

Oktobris 22., 2007

17:16 Paradokss. Pagājušo piektdien beidzot saņēmos un, kavējot visus citus plānus, devos uz Rīgas 8.pasu daļu, lai iesniegtu dokumentus jaunas pases izgatavošanai sakarā ar vecās derīguma termiņa beigām. Viss skaisti (nu, gandrīz, neskaitot tikšanu tās dienas vienīgajā lietū un krusā, izmirkšanu un jau minēto kavēšanu)- šķīros no vecās pasītes ar tīņu laika foto un pretī dabūju lapiņu ar konta numuriem un visādiem kodiem nodevas maksāšanai. Šodien, beidzot darbu 16:00, skrēju cik jaudas, lai paspētu tikt līdz savai mīļajai Juglas bankai līdz pulksten 17-00, kad šie beidz darbu. Paspēju- tieši 16:55 vēru Hansabankas durvis, paņēmu kārtas numuriņu un pēc dažām sekundēm jau tiku saukta pie galda. "Gribētu samaksāt nodevu par pasīti," saku smaidošajai meitenei. "Skaidrā naudā?" "Jā." /atkāpe: man ir konts HB, bet no tā nav jēgas, ja nav pases vai autovadītāja apliecības, ko uzrādīt- visus manus centienus iesmērēt kaut ko citu, manuprāt, tikpat vērtīgu no sava maka satura (HB kartes, braukšanas mācību atļauju, hanzaneta kodu kartes, utml) meitene smaidot noraidīja/ "Tad vajadzēs pasi vai autovadītāja apliecību." Un te nu sākas jautrība. Es taču atnācu maksāt par pasi- loģiski, ka man tās nav, tāpēc arī gribu maksāt! Un arī pie sārtās vadītāja apliecības par nožēlu vēl neesmu tikusi, savukārt baltās tiesības neder. Ko lai dara? Kā es varu samaksāt, ja man prasa uzrādīt pasi, par kuru vēl tikai grasos dot naudiņu un kura vēl tikai top izgatavota?! Labi, ka man ir hanzanet's- caur to arī var maksāt, BET, arī šeit viss nav tik spīdoši- tāpat man jāiet uz banku pēc zīmoga un atbildīgās personas paraksta. To, par laimi, varot dabūt arī bez personu apliecinoša dokumenta. Mana problēma būs atrisināta- rīt pārskaitīšu, izprintēšu un skriešu pēc zīmoga. Bet citiem? Onkuļiem un tantēm gados, kam internets ir tikpat tāls jēdziens kā dators? Garastāvoklis:: busy Mūzika: Radio SWH Rock

(10 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 21., 2007

21:29 varbūt kādam ir zāles pret pūcību un iekšējo neapmierinātību ar pasauli?

(2 jau sačukstējušies | iečuksti)

20:40 cilvēki laikam nesaprot, ka ar kliegšanu neko panākt nevar. manī, piemēram, tas rada vien spītību un pretestību.

(iečuksti)

Oktobris 20., 2007

19:14 Es nekad nesatiktos ar vīrieti, kuram mugurā būtu tas 90.to gadu sākuma/vidus svītrainais flaneļa krekls. Nu, jūs taču zināt, kādu drēbīti es te apspriežu! Tas ir viens varen drausmīgs krekls!

(3 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 19., 2007

21:27 mūsdienu sērga- ar 24 stundām diennaktī par maz! un ne man vienai.

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 18., 2007

12:41 vakarā saēdos šasliku tomātu mērci, kā rezultātā visu nakti skraidīju (nē, ne tur, kur jūs domājat) uz virtuvi padzerties. un mana pilsoniskā apziņa šodien gulēja līdz 12tiem. piedodiet.

(iečuksti)

Oktobris 17., 2007

17:08 imagine.lv esot brīvs. varbūt vajadzētu piesavināties? nezinu, vai man tas vajadzīgs, bet tomēr. šis niks arvien vairāk man pašai sāk saistīties ar mani. ai lab, neko. Mūzika: Monrose - Strictly Physical

(iečuksti)

10:02 apkārt vienas vienīgas slavenības. šodien tramvajā, stangā ieķēries, stāvēja Hīts Ledžers. kad viņš izkāpa, tad gan vairs pēc Hīta neizskatījās.

(iečuksti)

Oktobris 16., 2007

22:18 man tas nav vajadzīgs, nav vajadzīgs, nav vajadzīgs, nav.

(2 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 12., 2007

08:56 Dane Cook no "Good Luck, Chuck" izskatās kā 85% no manas jaunības dienu apmātās mīlestības.. Visu filmu skatījos uz viņa lūpām, un domāju, cik gan pievilcīgs var būt tāds vīrietis! Garastāvoklis:: loved

(2 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 6., 2007

23:48 apglabājām Ingusiņu. uz turieni braucot, mašīnā domāju un atcerējos, kā reiz mēs laukos ar makšķerauklām ķērām varžu kurkuļus, noliekušies uz dīķa laipas. atcerējos, kā, sienu kraujot un grābjot, abi izdomājām šifrēto pantiņu- LDLLL (Lūdzu, Dievs, Lai Līst Lietus), lai nebūtu jāstrādā.. heh. šovasar bēniņos biju atradusi arī savu vecum veco skolas somu, kur saburzītas stāvēja mūsu abu vēstules. nu, ne jau parastās, pa pastu sūtāmās, ne- bijām saskatījušies filmas un slēpām vēstules noteiktā vietā. viņš uzraksta man, es viņam. un pasta kaste kokā. vai vēl kaut kur, neatceros. kad aizbraucām, pirmo pa mašīnas logu redzēju Lauri. izplūdu asarās. tās tikai pastiprinājās, kad izkāpu no mašīnas un satiku savu mammu. apķēros ap kaklu, cieši piespiedu klāt un raudāju. raudāju, raudāju, raudāju. bračka pirms tam bija izdzēris nervu zāles, lai turētos kā vīrs, arī man piedāvāja. atteicos. gribēju, lai man izsāp. gribēju raudāt. likās necienīgi sarīties tabletes, lai slēptu asaras. no kā man kaunēties? lai Ingusiņš redz, kā mēs pārdzīvojam.. aizbraukuši uzreiz gājām pie Ingusiņa. sporta zāle tik liela, un vienā malā tur viņš gulēja. skanēja viņa mīļākās dziesmas, Lauris pirms tam bija uztaisījis izlasi, bet viņš.. viņš tur gulēja. mazliet zilganu deguntiņu, bet mierīgs, tik mierīgs. šķita, ka viņš tikai aizmidzis. no kādas skaļākas nots piecelsies sēdus un izberzēs acis. nekā. viņš tur gulēja un nemodās. pēc tam gājām uz dzīvokli- brokastīs. kāda ēšana, man ne tuvu negribējās. katram satiktajam pavērsu savu sarkano acu skatienu, pat sasveicināties nespēju. Ingusiņa mamma turējās. es, ieraugot viņu, atkal izplūdu asarās. apņēmu viņu tik cieši, nelaidu vaļā kādu brīdi. viņa klusu noteica- būs labi. acīs pavīdēja asara. nu negribēju es ēst, bet viņa aicināja pie galda. pieklājības pēc izdzēru tēju. turpat, blakus galdam uz mazā galdiņa stāvēja iedegta svecīte un Ingusiņa bilde. pie jūras. ne-e, nesmaidīja. viņš vispār vienmēr slēpās no kameras- ikreiz, kad es bildēju, griezās prom vai, ja bija iespēja, skrēja prom. labi, ka izvadītāja nerunāja daudz. slikti, ka viņa nepazina Ingusiņu. tad runa būtu saturīgāka, jūtīgāka. bet varbūt arī labi, ka nepazina. citādāk nemaz nespētu norunāt un liktu pārējiem raudāt nonstopā. vissmagāk bija ikreiz, kad izvadītāja aicināja atvadīties no Ingusiņa viņa mammu un brāli. Lauris arī turējās braši. raudāja, protams, bet turējās. es visvairāk raudāju, kad viņi abi kapos gāja atvadīties pēdējo reizi. Lauris nolika seju uz mammas pleca, mamma glastīja Ingusiņa galvu un abi raudāja. stāvēju turpat blakus ar fotokameru vienā rokā, ar kabataslakatiņu - otrā, un neredzēju, ko bildēju. asaras plūda kā tāds orkāns, deguns tecēja, nespēju slaucīt. miglojās skatiens, jutu, ka sākšu elsot. tik sāpīgi redzēt māti, apraudot savu bērnu. SAVU BĒRNU. kuru reiz gaidīji, nesāji, auklēji, mīļoji. par kuru vienmēr domāji, uztraucies, rūpējies. tik sāpīgi redzēt māti apglabājam daļu sevis. tik sāpīgi... pie galda palikām gandrīz pēdējie. palīdzējām vēl novākt visu, sēdējām, dzērām un ar skumju pilniem smiekliem atcerējāmies Ingusiņu. kā viņam patika tīrība. heh, pat toreiz, kad kādu laiku viņš pie mums Rīgā dzīvojās, mūsu dzīvoklis tika izberzts pa tīro. nebija vairs taciņas, pa kuru uz istabu iet, tā smējāmies. un nevarējām atrast TV pulti, viss tik kārtīgs bija, ka neko atrast nevarēja. heh. Ingusiņa mamma teica, ka viņa joprojām nevarot dažas mantas atrast, tik rūpīgi sakārtotas esot, hehe. es vēl nespēju aptvert to, ka nekad viņu nesatikšu. šķiet, ka viņš kaut kur tikai aizbraucis. ka joprojām dzīvo savos laukos, un satiksimies nākamajā jubilejā. es neticu, ka viņa vairs nav. neticu, neticu, neticu. Garastāvoklis:: tukšums

(2 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 5., 2007

16:12 tā. rītdiena būs šausmīga. ja man būtu teikšana, vispār uz bērēm nekad mūžā neietu.

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

Oktobris 3., 2007

16:20 ik pa laikam nenoturos un paraudu.

(iečuksti)

Oktobris 2., 2007

14:14 mazs ciniķis gāž lielu vezumu

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 15 entries
> next 15 entries