ak dies, cik vārdos neizsakāmi debilas var būt dziesmas:

pasaki, no kurienes dabūji savu ķermeni?
dabūju no savas mammas.
pasaki, no kurienes dabūji savu ķermeni?
dabūju no savas mammas.
pasaki, no kurienes dabūji savu ķermeni?
dabūju no savas mammas. [bla bla bla]
Ja meitene ir reāli laba, deviņi no desmit, viņa ir laba kā viņas mamma.
Ja meitene ir reāli glīta, deviņi no desmit, viņa ir glīta kā viņas mamma
Ja viņas mamma ir reāli neglīta, garantēju viņa būs neglīta kā viņas mamma. /Will I Am - I Got It From My Mama /

un nesakiet, ka kāds no jums spēj te salasīt kādu dziļo domu un jēgu.

uz galda mētājās lapiņas ar pavirši uzskricelētām, aprautām frāzēm, šodien beidzot atcerējos un paņēmu tās līdzi uz darbu. protams, cerot, ka būs laiks uzrakstīt. laikam kļūstu veca- agrāk darba laiks vilkās, uh, kā nevarēju sagaidīt beigas... bet nu tas skrien- atjēdzos un atvelku elpu tikai tagad, kad nostrādātas jau gandrīz 6,5 stundas.
man patīk, ja ledusskapis ir pilns. ka tur ir viss- sākot no saldējuma, beidzot ar gaļu un citiem gardumiem. nu, ja gadījumā kāds atnāk ciemos vai pašai sagribas kādu našķi pirms gulētiešanas.. bet ir viena nelaime. mājās uzturos laikam pārāk reti, tāpēc kūpinātā vistiņa, kas vakar vēl tik siekalīgi smaržoja, šodien jau smird, turklāt, ņemot rokās, aiz sava glumuma noslīd zemē.. žāvētā desa apvēlusies ziemas kažokā, ar baltu pūku- lai gan aizvakar pirkta. siers sapelē, stāvot maisiņā, un sakalst, stāvot bez maisiņa. tā nu visi mani labie nodomi sapūst un tiek apglabāti miskastes maisā. tāds viņu liktenis. a vot naudas gan reizēm sametas žēl, jo īpaši pēdējā laikā, kad jau piektajā dienā pēc algas saņemšanas sāku gaidīt nākamo un domāt, kad ņemt avansu. nu piekritīsiet, nav ekonomiski nopirkt vistu pa 2.70 Ls, apēst vienu stilbiņu no tās un pārējo izlidināt atkritumos, bailēs no iespējamā skrienu-uz-WC-ik-5-minūtes sindroma, ja tomēr mēģināšu to ieēst!
vēl man patika boulings piektdienas vakarā- par katriem 3 straikiem vai 120 punktiem uzsaukts 0.5l aliņš, mūzika kā Essential tuc tuc zālē. ne-e, ne jau tas man patika. godīgi sakot, tas man nepatika. un alu es arī dzeru tikai tad, kad nekā cita vairs nav, jā. bet atmosfēra patika. un nākamās dienas muskuļu sāpes patika. nu, tas, ka nākamajā dienā es novēlos uz tramvaja trepēm (un tāpēc man uz kājas ir tie divi negaisa zilie sasitumi, kas caur zeķbiksēm spīd cauri un liek cilvēkiem uzrunāt mani: "vai tevi sit?"), ne visai patika, bet sīkums, es taču spēcīga meitene. visādā ziņā..
spēcīga arī negulēšanas ziņā. piektdiena beidzās sestdien, 8:20, kad kaut kur Purčikā gaidīju kaut kādu transportu, kurš mani aizvestu uz kaut kurieni, vēlams, centru vai Juglu. katrā ziņā uz vietu, kur es spētu atpazīt apkārtni, jo Purčiks (tāpat kā Pļavnieki, Mežciems un viss tas gals, izņemot Juglu un mazdrusciņu Teikas) man ir pilnīga sengrieķu ābece.. savukārt sestdiena sākās 10:50, kad, stundiņu laimīgi nosnaudusies, uztrausos augšā un skrienu-kā-vējš ātrumā taisījos uz skolu ar vienu domu- izturēt lekcijas un braukt mājās gulēt.
nesanāca. ja Sintijas aicinājumam "nāc vakarā ar mums, būs jautri" vēl spēju atteikt, pamatojoties uz negulēto nakti, tad Zane zināja manu visvājāko vietu un piedāvāja vakarā taisīt pie viņas suši. nu.. suši ir vārds, kura dēļ esmu gatava uz visu, arī iekniebt sev tramvajā, lai neaizmigtu, un noskaņot sevi vēl vienai negulētai naktij. nuuuu.... sestdiena beidzās svētdien, apmēram 04:00, kad, nosnaudusies dažas stundiņas Zanes valstībā, tuntuļojos uz Juglu- nomazgāt purniņu un rikšot uz darbu.

vēl pasakiet, ka neesmu spēcīga meitene. nu esmu taču!