Novembris 21., 2008
| 10:28 ehhh, esmu varone. No zobārstiem man visu mūžu bijis bail, vienmēr esmu pieprasījusi potes, dīdījusies krēslā un pīkstējusi no domas vien par sāpēm. nepatīk man, ja kāds tur ņemās, un vēl tā skaņa! brrrr.. bet nu, tikko ņēmu un pieteicos pie zobārsta. pēdējās divas dienas ik pa laiciņam mazdrusciņ iesāpas zobiņš, kuram jau kādu pusgadu ir izkritusi plombīte. nav ko ilgāk gaidīt, pats no sevis jau nesalabosies... 1.decembrī - šausmas un milzīgs gandarījums pēc tam.
|
Comments:
kur tu pieteicies??? vnk es jutu, ka ari man lenam briest sads varonibas apliecinajums pashaij sev
ir tikai viena zobārste, pie kuras griežos šādu neatliekamu vajadzību gadījumā - esmu gatava mērot ceļu līdz Jēkabpilij un atpakaļ pie Vijas Pekstiņas - Otomeres, un zināt, ka viņa neko neteiks, ja dīdīšos, un apstāsies, ja palūgšu. Nespēju riskēt un pieteikties pie kāda Rīgas ārsta, pat ja viņi arī ir labi, Vija manās acīs ir vienīgā labā zobu feja :) ja nu interesē, varu telefona nr. iedot ;)
vinja jau ari ir manejaa!!! :)
Es savukārt gribētu iebilst, ja Vija nav tāda vienīgā. Arī mana zobu ārste ir burvīga, vairākas reizes, pirms uzsākt urbšanu, pajautājot, vai tiešām nesāp. Parasti iesaka arī viskaut ko, kas noderēs turpmākajā problēmzonu kopšanā :D un vispār ārstē ļoti ātri - tas ir liels pluss, jo nav jānīkt stunda ar atvērtu muti.
Bet vispār gribēju teikt, ka ļoti apsveicama apņemšanās. Pati nesen beidzot biju aizgājusi un salabojusi visu vajadzīgo. Gudrības zobi vnk piespieda man to darīt :) citādi jau nekad īsti nevar laicīgi saņemties. Un tagad ir tiešām liels prieks un gandarījums, un galvenais - neviens gudrības zobs mani vairs nenomoka! :)
Veiksmes Tev! :)
noteikti Vija nav vienīgā, tikai zini, kā ir - negribas riskēt un iet pie kaut kā nezināma, lai cik saslavēts iepriekš būtu, gribas kaut ko pašas pārbaudītu, paredzamu, zināmu - tātad drošu! :) Pie zobārstiem vispār eju labi ja reizi gadā, tas tiešām ir liels notikums, bet pēdējoreiz, kad biju sagatavojusies uz baigo ārprātīgo ņemšanos un ciešanām, tiku cauri pēc 10 minūtēm - salaboja, sataisīja un vēl noteica: nu, redz, nebija nemaz tik traki! :)) paldies, nu jau atpakaļceļa gandrīz vairs nav, ja reiz esmu rezervējusi sev laiku :D
Tev varoņa ordenis. Tas ir varoņdarbs indeed!!! |
|
|