Ir svarīgi apzināties savu mērķi un darīt visu iespējamo, lai to sasniegtu. Ja tev liekas, ka nedari pietiekami, tad pacenties. Lūk, šķiet dažreiz var arī aizmirst, ka jādara daudz un vēl vairāk, jo bieži vien pats esi tas, kas nosaka, cik intensīvi virzies uz galarezultātu un kāds būs šī galarezultāta iznākums - vai ir paveikts vēlamais vai tomēr ir pārņēmis slinkums,nevēlme(iespējams kādc cits faktors) un iznākums ne pavisam apmierina. un iespējams, ka, lai sasniegtu mērķi tomēr bija nepieciešama pārāk liela piepūle, cenšanās utt. un kaut kur ceļa vidū pazuda interese un apņemšanās to visu īstenot pēc pilnas programmas, ar īstu atdevi. bet tomēr vai ir iespējams atgūt interesi un tomēr aizdzīt vienaldzību. pret ko? labāk zināms pašam... bet varbūt dziļi parokoties sākotnējos iemeslos un vēlmēs,kas pamudināja veikt šo bezgalīgo,iespējams brīžiem liekas pat bezcerīgo, lidojumu(kā zināms, lidojot pastāv risks nokrist, pat ja esi putns un dari to visu mūžu) atrodama atbilde un pamudinājums doties tālāk un pakļauties riskam... vai nē? vai bija vērtc? pat ja uzrodas grūtības un atskatās atpakaļ, varbūt bija vērtc? ko ieguvi? ko ieguvu? es? pamēģini atbildēt... grūti? neiespējami? tā tikai šķiet un šķietamība ir kā liels plīvurs, kuru pašķirot atveras pilnīgi jauna pasaule, kurā viss ir kā uz delnas - arī atbilde. varu pateikt priekšā - bija vērts. kāpēc? es atradu to, kas man patika un iepazinu to, kas var apnikt, to pret ko rodas vienaldzība un meklēšu veidus, kā to pārvarēt. atkal - kādēļ? lai rīt uzaustu saule un manam lielajam mērķim, būtu mazliet tuvāk, ne tikai fiziski, taustāmi, bet šoreiz varbūt garīgi. nu tā - pašam sev. jo pats svarīgākais - lai veiktu ceļojumu ir nepieciešama sagatavošanās, tikai pēc tam var doties iepazīt pasauli. vai ne? gan jau kādreiz izdosies, ja ne šodien, varbūt rīt. ja ne rīt, gan jau kādreiz. kādreiz...

Ja kādam gribas paspēlēt kādu mašīnspēli netā, tad to var izdarīt http://www.toyota-europe-f1.com. Diezgan sakarīgi

Par mums pašiem ir jāsaka tas, ko kāds joka pēc ir teicis, jo tas tiešām šeit vietā: nevar būt, ka tie, kas dzer ūdeni, domātu to pašu, ko tie, kas dzer vīnu.
/Frānsiss Bēkons/

You have just accomplished the test on http://www.allthetests.com with
the following results:

For 66,67 % you are: You\'re not a blonde...But you are not a mean poo
poo head either! You\'re just a NORMAL person. NORMAL! I hope you\'re
happy!

es miršu....

Friday, August 7, 2065

tu arī vari uzzināt http://www.deathclock.com/

šī diena iesākās nu tā, it nekā. un laikam tā arī nobeigsies. pa vidu kļuva drausmīgi un nu šķiet kļuvis ciešami. ir tā - tu apskaties termometrā - 22 grādi plusā un savelcies mugurā visādas vasaras drēbītes. un protams, ka braukšanai jūrmalas virzienā tev nemaz, it nemaz neuznāk vēlme paņemt līdzi lietussargu un vēl it īpaši ja Rīgā spoži, jo spoži spīd saule... respektīvi - es saliju. vēlāk protams man vēl palika sūdīgi ap dūšu un es laikam zinu kāpēc... tagad laikam ir ok... ir ciešami

viss, kas notiek ir progresīvi... izņemot shito rītu galīgā sviestā... tikko pamodos, pa tv ar nekas sakarīgs un mani atkal atsauc pie sevis kompis - pozitīvi. ok jāiet parakāties netā, varbūt kas sakarīgs atrodas. Pozitīvs un progresīvs.

kā jau minēju savu mailu neredzēju 4 dienas, gluži tāpat kā netu. bija savi iemesli. tā kā man jau ir zināma atkarības pakāpe no datora, tas bija ļoti smagi... vispār es 4 dienas neredzēju arī savu runčuku, kuru nesastopot ilgāku laiku man virsū arī mācas zināmas pakāpes skumjas. un tagad ar prieku varu secināt, ka viņam ar vēderu viss ok.
tas viss liek aizdomāties par lietām, kas tev dzīvē ir svarīgas, pašas svarīgākās. man tās būtu - mani kaķi un dators ar internetu (jox)... patiesībā vissvarīgākais ir, lai būtu skābeklis, ko elpot, ūdens, ko padzerties, kaut kas ēdams, vieta, kurā dzīvot un uzturēties un veselība, ne tikai savējā, bet arī citu man svarīgo radību (cilvēku, dzīvnieku)...
tā baigi nopietni sanāca... bet es jau tāda esmu - nopietna ;)

ieeju savā mailā, pēc 4 dienu prombūtnes un ko gan es tur redzu... pilns ar visādiem sūdiem, respektīvi, stulbie reklāmpiedāvājumi, pilns mails... ah, cik smaga dzīve manam mailiņam... žēl man viņa... un es ar - ļaunā pametu viņu uz veselām 4 dienām... Brrrr........

Atkal manam kaķukam sūdīgi palikās... Šorīt atkal korķēja... nabadziņš. Tagad guļ uz galda. Man liekas, ka viņam sāp vēderiņš. Nabaga runčux! Man viņa žēl...