smuka diena, saulaina bij...

man apdeg pleci, nu kā parasti.

 yap, tā nu viš i.

 bij šodien apskatīt karakuģus, diezgan interesanti. :)

man jau nesāpēs... nu cik ta varēj ilgi dzīvot vienās drēbēs?
un tagad vēl mākoņus var sist!

mana nelabākā, nemīlamākā dienas daļa ir rīts... to secinu ik rītu ceļoties augšā. pat nezin kāpē. tā nu viš i.

vai vasara? laikam jau - jūra, saule...

Tā kā jau augusts būtu, tad arī man būtu kaut kas jāieraksta. Lai nerēgojas uzraksts "jūlijs", man kā par apkaunojumu - kā klusais liecinieks, kurš mēmi un tomēr paveic neiespējamo - izpauž manu noslēpumu, tas būtu - Slinkums. Slinkums te izpausties, kaut vai zinot, ka neviens tāpat šito nelasīs. vīīī, cik labi ka manas draudzenes(paziņas, nav nojausmas kas tās īsti ir) nezin ka te rakstu, tās jau ņemtu un izmantotu izdevību.... chausmas... un nevajag ar citiem lasīt - it kā jau man tas pašai, pēc dienasgrāmatas definīcijas, būtu nepieciešams. Njā - un tomērt, es labprātāk ieeju čatot, nekā atņemu tik dārgajai nodarbei kādu minūti, lai to veltītu šejienei... varētu teikt, ka tas gudri darīts, jo te nejūtu vajadzīgo gandarījumu, pēc domu sakārtošanas pa plauktiņiem,un secinu vien, ka nav jēgas. bet vērt ciet šito bodīti ar negribas... ja nu kādu dienu uznāk tomēr lielā vēlme rakstīt savu domu memuārus.
tā kā pašlaik tādu nejūtu tad secinu,ka manc prāts i tāpat labi tiek galā ar notikumu apgremošanu un ievadīšanu pareizajos ledusskapja kambaros.
nu tad novēlēšu sev - labu apetīti!

ah. nav ko teikt. vilšanās draugos un tā visu laiku...

Un tā. Šodienas tēma būs Slinkums. Kas gan var izraisīt šo cilvēcei un visumam ne īpaši noderīgo stāvokli? Apnikums, neieinteresētība un vienaldzība(liekas šo varētu minēt kā faktoru gandrīz katrai negatīvai emocijai un tās izpausmei)... Vai nav vērts censties iet pa grūtāko un nogurdinošāko ceļu, ja zināms, ka galarezultātā gaida lielāka balva. Kāda vēl balva? Fig viņ zin, droš vien tāda, kuras dēļ ir vērts pacensties. Bet tik ļoti negribas darīt to, ko apzinies, kas tev obligāti jādara... uznāk slinkums. un viņš - SLINKUMS - maita tādc, nemaz nedomā vākties prom, nekā nebija, Tas paliek un traucē tev darīt to, ko darīji vai biji iecerējis izdarīt. Un kāds ir tā attaisnojums, kuru tas iestāsta arī mums? "nu bet man tā negribas" vai arī "priekš kam man tas jādara, nav jau vērts", vai vēl labāk "ko ta es, es jau neko nevaru un negribu" utt. Es teikšu tikai vienu - shitas sūda SLINKUMS neļauj normāli eksistēt! Tādēļ - NOST AR SLINKUMU! :) Aiziet, aiziet, aiziet... Vienc par visiem un visi par vienu, ar kopīgiem spēkiem ,ar godu un cieņu!

beidzot ir pienākusi tā diena, kad iešu saņemt savus līmeņus... vai nav forši - 12 gadus nomācies un tad tevi šitā ar līmeņiem novērtē... hmm... īstenībā šausminoši