Un tā. Šodienas tēma būs Slinkums. Kas gan var izraisīt šo cilvēcei un visumam ne īpaši noderīgo stāvokli? Apnikums, neieinteresētība un vienaldzība(liekas šo varētu minēt kā faktoru gandrīz katrai negatīvai emocijai un tās izpausmei)... Vai nav vērts censties iet pa grūtāko un nogurdinošāko ceļu, ja zināms, ka galarezultātā gaida lielāka balva. Kāda vēl balva? Fig viņ zin, droš vien tāda, kuras dēļ ir vērts pacensties. Bet tik ļoti negribas darīt to, ko apzinies, kas tev obligāti jādara... uznāk slinkums. un viņš - SLINKUMS - maita tādc, nemaz nedomā vākties prom, nekā nebija, Tas paliek un traucē tev darīt to, ko darīji vai biji iecerējis izdarīt. Un kāds ir tā attaisnojums, kuru tas iestāsta arī mums? "nu bet man tā negribas" vai arī "priekš kam man tas jādara, nav jau vērts", vai vēl labāk "ko ta es, es jau neko nevaru un negribu" utt. Es teikšu tikai vienu - shitas sūda SLINKUMS neļauj normāli eksistēt! Tādēļ - NOST AR SLINKUMU! :) Aiziet, aiziet, aiziet... Vienc par visiem un visi par vienu, ar kopīgiem spēkiem ,ar godu un cieņu!