nju ko lai saka... buutu normaali richuki. a to negribas - brauc kaut kur un peekshnji kaut kur kaut kas nokriit... uiii cik nepatiikami. zin man tie shodien apcepinaatie pleci bishk suurst... bet ko nu tur. u tomeert gibas pasaaakt shogadvasar kaut ko veel nebijushu, nu taa lai ir ko atcereeties. ah nezin.
nu taa jau ir. gribas, gribas, bet iisti nezin,ko lai pasaak. nu traki, ka gribas,bet nekas nesanaak!!! nav godiigi... buus jaameklee profesionaala paliidziiba... :)
nju tā kā būtu kaut kāda parodija par kaķiem...
bet ar to gribēšanu un darīšanu tiešām ir tā - gribas daudz, bet darīt negribas vai neiznāk.
pēdējās dienās esmu tā nonākusi pie slēdziena, ka esmu ne tikai slinka un, ja nespēju/negribu ko darīt, tad tas arī netiks darīts, bet esmu arī tik nespējīga pieņemt dažādus vitāli nepieciešamus lēmumus, resp., mana raksturīgākā īpašība būtu - neizlēmība... kas man patstāvīgi traucē... diezgan biedējoši. bet nesaprotu, kā lai to maina.