Vīrietim no Kanārijām biju sapņu sieviete,
ātri gan izbeidzās, kā palūdzu briljanta auskarus. :)
ātri gan izbeidzās, kā palūdzu briljanta auskarus. :)
| |
|
Vīrietim no Kanārijām biju sapņu sieviete, ātri gan izbeidzās, kā palūdzu briljanta auskarus. :) |
|
| |
|
Par sirdslietām runājot, šobrīd lielākā cerība ir, ka tas, kuru starp simtiem randiņu un kandidātu patiesi vēlos, mani neredz viņu skatāmies. |
|
| |
|
Mana lielākā vēlme būtu Maestro sirdsmiers, ar savu kā nebūt tikšu galā? Esmu ļoti pateicīga par viņa veselību. |
|
| |
|
Vakardienas vakars bija biedējoša atblāzma no nenovēršamā mirkļa, kad Maestro vairs nebūs. Es atceros, kā tēta nāves dienā viņš pēkšņi vairs necēla skype. Man ir ļoti bail palikt atkal vienai šajā pasaulē. |
|
| |
| |
|
"I'm climbing out of the land of the dead and feeling bored with the future." /ģeniālās youtube dzīles/ |
|
| |
|
Lai arī nemierīgu sirdi, taču noraidīju darbiņu par kapeikām. Lai arī tās vajadzētu. Cenšos uzticēties jauniem apvāršņiem. Tie vēl nenāk, bet vai to nav? Milzīgs paldies sponsoriem. MILZĪGS. |
|
| |
|
Atiešanai pirmssvētku stāvoklī man tagad ir nepieciešamas kādas divas nedēļas miera un regulētu maltīšu. Maestro brūkošais pamats zem kājām brucina arī mani, garīgi un fiziski. To, ka uzpildos vienatnē, esam sapratuši. Kādi būtu turpmākie soļi, lai pašsaglabātos? |
|
| |
|
Jau no bērnības gada īpašākos svētkus (svētība un lāsts vienlaicīgi) - Ziemassvētkus un jauno gadu pavadīju pie Maestro. Vāciešiem garšoja arī mans latviešu rasols. Divas stundas virtuvē vienreiz gadā ar jauku pievienoto vērtību. Jūs jau zināt, ka man neinteresē gatavot un visādas saimniecības lietas. Liela, liela pateicība par šīm dienām. Mīļais Maestro. |
|
| |
| |
| |
| |
| |
|
Kamols kaklā Maestro neatrisināmās situācijas dēļ, arī mamma negribēja (!) risināt, vēsture atkārtojas, kamols kaklā |
|
| |
| |
|
Daudz ēdiena pēdējo nedeļu laikā, rezultējoties ar pašu ļaunāko- picu velā vakarā, kā alkoholikis, nedrīksti ne glāzīti, par glāzīšu daudzumu, domājams, arī būtu vērts sākt satraukties, biju aizskrējusi uz Berlīni, protams, ka uzdeva nervi, Kerpen/Essen/Berlin/Düsseldorf/Köln nospēlēts pirmais dievkalpojums dzīvē Köln Sürth, mazi, bet man atkal ir nedaudz bail par nākotni, esmu no sirds pateicīga par visu atbalstu līdz šim |
|
| |
| |
|
Protams, ka, lai kā ar strādātu ar sevi un savām emocijām, biju sarūgtināta, ka viņš pagājušajā svētdienā neieradās uz manu koncertu Gronau. (dziedāju ar orkestri, SaintSaens Ziemassvvētku oratorija). Vakar aizbraucu uz Berlīni (ak), pēc vairāku gadu pārtraukuma uz audition. 10 stundas vilcienā turp/atpakaļ, speaking about mērktiecība:) Tā bija izcila diena. Saprast, ka problēma nudien nav balsī. Pag.svētdien pēc koncerta ierados pie Maestro nebrīdināta, nu tas ir absurds mums abiem strīdēties un sēdēt vieniem pirmajā Adventē. Protams, ka priecājās, saulstariņš. Ceļš uz augšu ir samērā vientuļš. Cilvēkiem, īpaši sievietēm ir raksturīga skaudība pret otras veiksmi. Neviens tevi negrib tīši sāpināt, drīzāk nevēlas iespringt un sekot piemēram attīstīties. Ar savu virzienu uz augšu uzskatāmi norādi otra viduvējību. Es neteiktu, ka tā ir mana problēma, jo vecāka palieku, jo vairāk par lielāko daļu pasaules vienalga. Vientulība gan ir tāda.. caurvijoša lieta manā dzīvē, kura, īpaši vājuma brīžos, kļūst ar laiku vien smagāka. |
|
| |
| |
|
Pag.nedēļas nogalē Austrumvācija. Kora koncerts (Klatzow, Bach) Magdeburgā, divas dienas viesošanās pie Bena Veimārā |
|