Carpe · Diem


Modulējošā dzīve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Lai savu iespēju robežās atslēgtos no operas piedzīvojumiem, paskatos Kiviča šovu. Lai kāda ažiotāža, pārdomas par konformistu bailīgo sabiedrību, kā arī sekojošais, rezonē ->
Kāds vecāks kungs esot Kivičam apgalvojis: "Izjūtu tevi kā savu dēlu. Par tevi uztraucos, piedomāju, pārdzīvoju.." Līdzīgus vārdus man saka arī tēvs. Taču tas ir arī viss, reāla darbība tam neseko. Patiesībā kaitinoši vārdi. Ja tā izjūtiet, varbūt atbrauciet kādreiz ciemos? Ko šādi vārdi REĀLI dod, ja REALITĀTĒ esam palikuši divatā ar Lieni, principā vieni pret pasauli?"
* * *
:((((
* * *
Nogulēju 11h, ak jēl, kāda bauda!!!

(nu tā, lai jūs saprotat, par ko ir runa, kaut gan man lēnām sākt palikt vienalga, kurš ko saprot vai nesaprot :) tāpat saprast var tikai, pašam pieredzot, vai arī ja esi ārkārtēji jūtīgs eksemplārs. un nomirstam tāpat vieni :) )

* * *
"Tikai cietējs var mainīt realitāti, jo nevienam citam nav tādas kompetences."
/D.Celle/
* * *
Pēkšņi aktuāls kļuvis Rīgas dzīvokļa jautājums, īrnieki vācās ārā. Līdz vasarai uz Latviju īsti netieku...
* * *
Marta mēnesis nomēģināts. Pirmā sastapšanās ar solistiskajiem izaicinājumiem operā ir bijusi kas vairāk kā vienkārši būt ārpus komforta zonas. Būt vīrietim, kad esi sieviete, dziedāt alta partiju, esot soprānam, izlikties un censties (!) kaut ko spēlēt, visvairāk vēloties būt pašai, savas personības (tātad, spēka) mazināšana, pie tam pazaudējot kaut vai dažas stiprās puses (muzikālā precizitāte un iestāties laikā, hahahahahaha), ja reizē jākustās. Iepriekš aprakstītais, ne kā pierasts, savā klasītē vingrinoties un tad kaut kad izejot ārā atrādīties, zinot, ka tev būs nu kaut nedaudz, ko teikt,
bet gan mazohistiska taustīšanās pieredzējušu kolēģu priekšā.
Ok, mūziklā bija vieglāk, taču arī mūzikas sarežģītības pakāpes nesalīdzināmas.
Un atkal es neredzu nevienu apkārt tikpat jukušu, kurš uz šo parakstās tipa attīstības vārdā

Jaunnedēļ sākas jaunais semestris.
Turpinās mēģinājumi.
Izrādes aprīļa beigās.

* * *
Feldkurats patiešām bija labā omā. Pats nezinādams, kāpēc, viņš nemitīgi liecās lejup pāri kancelei, tik tikko nenoveldamies zemē.
- Pats labākais vēl priekšā, - skanēja karavīru piebilde, - Viņš šodien pamatīgi pietempies, tāpēc atkal gvelzīs par ērkšķaino grēka ceļu.
- Es esmu par to, lai jūs visus nošauj, vai saprotat?, - feldkurats deklamēja, - Es to apgalvoju no šās svētās vietas, jo dievs ir kaut kas tāds, kas no jums nemaz nebaidās un kas jums tā izģērēs ādu, ka jūs visu mūžu kasīsieties. Jo jūs negribat pievērsties Kristum, bet mīļāk staigājat pa ērkšķaino grēku ceļu...
- Nu jau sākas! Viņš ir kārtīgi pietempies, - Šveika kaimiņš priecīgi čukstēja.
- Ērkšķainais grēka ceļš, jūs, stulbeņi, tas ir ceļš, kas ved cīņā ar netikumu. Bet jūs, pazudušie dēli, labāk vāļājaties karcerī, nekā atgriežaties pie tēva. Paceliet acis augšup, uz debesu tālēm, un jūs uzvarēsiet. Miers nolaidīsies jūsu dvēselēs, jūs, huligāni. Es gribētu lūgt, lai tur aizmugurē nesprauslā. Jūs neesat ērzeļi un neatrodaties aplokā, bet tā kunga templī. Lieciet to aiz auss, mani mīļie! Tā, par ko es nupat runāju! Ja, über den Seelenfrieden, sehr gut! Iegaumējiet, ragulopi, ka jūs esat cilvēki un ka jums arī caur īstenības tumšajiem mākoņiem jāveras bezgalīgajā mūžības plašumā un jāzina, ka šeit viss ir nīcīgs un tikai dievs ir mūžīgs. Sehr gut, nicht wahr, meine Herren? Bet, ja jūs domājat, ka es aizlūgšu par jums dienām un naktīm, jūs, stulbie tēviņi, tad jūs maldieties. Es jūs paradīzē nevedīšu...
Feldkurats nožagojās.
-Neparko nevedīšu, - viņš stūrgalvīgi atkārtoja, - es ne pirksta nepakustināšu jūsu labā, man tas ne prātā nenāk, jo jūs esat nelabojami bezgoži. Tā kunga žēlsirdība nepavadīs jūsu ceļos, dieva mīlestības dvesma jūs neaplidos, jo mīļajam dievam tādi nelieši bijuši nebijuši. Vai jūs dzirdat, jūs, tur tais apakšbiksēs?
Rudais ministrants, no baznīcas aprindām nācis dezertieris, godīgi centās atcerēties svētās mišas kārtību, techniku un tekstu. Viņš bija reizē ministrants un suflieris feldkuratam, kas gan pēdējam netraucēja sajaukt veselus teikumus. Beidzot vēl feldkurats atšķīra mišu grāmatu nepareizā vietā un sāka publikai par lielu uzjautrinājumu dziedāt adventes dziesmas. Viņam nebija ne balss, ne muzikālās dzirdes, un zem baznīcas velvēm atskanēja kviecieni un rēcieni kā cūku kūtī.
- Tas nu gan šodien pietempies, - klausītāji runāja ar gandarījumu. - Tas nu gan vienreiz pilnā! Droši vien apdzēries kaut kur pie meitām.
Jau kādu trešo reizi pie altara skanēja "Ite, missa est", kas atgādināja indiāņu kaujas aurus, un logu rūtis dārdēja vien. Tad feldkurats iemeta skatienu kausā, vai tur nav palikusi kāda lāsīte vīna, saviebās...
...
...

Kad ir sūdīgi (ne jau garlaicīgi, bet sūdīgi... "Man ar sevi nekad nav garlaicīgi, tikai sūdīgi!"), tad Šveiks vienmēr palīdzēs. Vismaz viens sakarīgs un domājošs tēls uz šīs pasaules... JO:
- Es domāju, - Šveiks sacīja, - ka mums uz visu jālūkojas objektīvi. Katrs var kļūdīties, un, jo ilgāk par kaut ko domā, jo vairāk iespējams kļūdīties.

/Jaroslavs Hašeks, "Šveiks"/
.
.
.

Neticēsiet, uzgāju savu blogspota dienasgrāmatu, savulaik 2011-2013 aktīvo. Raudāt gribas aiz laimes. Kas tā bija par gudru meiteni. Personiskos ierakstus, kurus lasot, SMAIDS, nelikšu, bet šito pērli nu nevarēju, nevarēju nenocitēt. Kā toreiz, 2011., kad pirmais boyfriends Bastejkalnā šo parādīja, pilnās ūsās smējos, tā šodien, pēc visādiem līkločiem un noteikti vēl pirms tikpat daudziem, 2019. gadā, Vācijā, pateicībā :)

* * *
Dzīva, daudzmaz vesela, par to priecājamies, ārpus komforta zonas (opera), par to mēģinām priecāties
* * *
Nedaudz sitiens zem jostasvietas Britena sastāvu sakarā, objektīvi viss ir pareizi un mākslinieciskajam rezultātam pat loģiski- es savā 2. nopietnajā acting dzīvē nevaru konkurēt ar pieredzējušajiem kolēģiem operdziedātājiem,
bet, mūzikai esot manas dzīves centram bez atkāpšanās iespējām, iesāpas gan.
* * *
Paldies par ērtu gultu, siltu pledu, vēl siltāku segu no gādīgā Maestro aizņemto, ar ko sasildīties, kad drudzītis, par internetu, redzi, koordināciju, kas ļauj šo uzrakstīt, par smūtiju receptēm, kuras vakaros ļauj cīnīties ar daudz neveselīgākiem kārdinājumiem, par skaistām zvaigznēm tumšburvīgajās debesīs ar pāris gleznainiem mākoņiem un mēnesi,
un par visiem jaukiem cilvēciņiem, kurus bijusi laime satikt. Man neko daudz nevajag, kā whatsapp ziņu kādu, ka atcerās un iedomā. KO VĒL, nu ko vēl 29gadīgam, ziedošam skuķim :) (zinu, ko vēl, bet kaut kam taču jābūt arī neiespējamam prikola pēc :) )
* * *
Antibiotikas

Nācās iet pie diviem ārstiem. Pirmais,specializēts otorinolaringologs, nevērīgi paskatījās kaklā un novēlēja mieru un atpūtu. "Nekas īpašs neesot", tikai nedaudz sarkans kakls un piepampušas balssaites ar nelielu neslēgšanos. Nesapratu tikai, kāpēc šajā ne-īpašajā kakla sāpes un sajūtas nav pazudušas jau nedēļu. Turklāt cilvēks acīmredzot iet pie ārsta, lai dzirdētu to, ko pats laikam nemūžam neizdomātu:) Intutīvi neļaujoties samierināties, uz ātro atradu internetā random ģimenes ārstu ar atvērto pieņemšanu. Kakls, izrādās, riktīgi sarkans esot. Oho, atkal nezināju:) Arī te man bija jālūdzās, jāstāsta, kas ir dziedāšana kā profesija, bet, neatlaidība atmaksājās. Dabūju zāles. Nekas par laiku un nerviem, galvenais ir rezultāts- zāles, kas manā gadījumā, jācer, glābs manu ne-operdziedātāja dabu un atļaus piedalīties tik ļoti svarīgajos scēniskajos mēģinājumos (kuri kā reizi šonedēļ ka biezs).

Nē, ja ir laiks 2 nedēļas gulēt gultā mierā- ar cerību, ka pāries tāpat vien, jo laiks rit=, tad var arī bez ripām.

Kārtējo reizi jāsecina, ka Latvijā tomēr ir sakarīgāka medicīna.
P.s. par iekšējo orgānu veselību pēdējo pāris gadu pabiežo antibiotiku lietošanu un iespējamo rezistenci nekomentēšu..

Nu traks tomēr tas manis izvēlētais ceļš

Atcerieties, teicu, ka galvenais ir sevi realizēt pilnā potenciālā (značit karjera, vismaz manā gadījumā). Kļūdījos. Nē, arī attiecības nav galvenais.
Veselība ir.

Katra diena, pret to izturoties atbildīgi (nepieēdoties un nenosalstot nevajadzīgi, nedzerot ātri aukstu), ir maza uzvara. tik ļoti, ļoti daudz kas ir mūsu pašu rokās.. būtu laiks iegaumēt.

Vispār reizēm tādi zibšņi, ka nekas nav mūžīgs, un satraukums cik nu sevis, vairāk Maestro sakarā.. nezinu, kāpēc, neizskaidrojami uznāk.
Un Astrīda ir enģelis, to varētu atkārtot arī neskaitāmi

* * *
Tavus nodomus neapšauba tie, kuriem vienkārši pietrūkst zināšanu konkrētajā jomā. Tāpēc paceļam glāzes par kompetenci, ka nebaidās izteikt kritiku, tādējādi mūs attīstot. Rietumeiropas pašpaļāvībā komfortiņā pārāk ilgi dzīvots. Tomēr arī Latvijas pesimisms kā dzīvesveids nederēs. Patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. ;)
* * *
Kādēļ man patīk vecāki vīrieši?
9 dienu detox izturēts. Viss akurāti (vienu kafiju Diseldorfas TV torņa smailē neskaitām), apzinīgi un pēc instrukcijas. 10. dienā svari sarūgtina, pat diezgan ļoti. Esi tur cīnījies ar izsalkumu, 1000 reizes sevi pārvarējis nu negrābties tajā dzīvi-uz-mirkli-numbojošā čipsu pakā, par kuru literally naktīs sapņo, ne arī izmisumā par savu vielmaiņu nelekt pa logu, ieraugot kārtējo brīnišķīgi darināto konditorejas izstrādājumu instagramā. Paralēli sports. Ne 9 dienas, jau vairākus mēnešus, idejiski vispār kopš pagājušās vasaras (mazus pārtraukumus periodi pārvākšanās/saaukstēšanās sakarā neskaitām). Pat ar diezgan lielu prieku lec zumbā, apzinoties savu vāji attīstīto koordināciju (diriģēšana ir laba lieta, bet vēl advancētāk ir, ja vari pielikt klāt kājas), vai LV 80-to hitu pavadībā enerģiski slēpo uz eliptiskā. Vai pat vakarā 22:00 pēc vairāku dienu sporta pauzes nenocieties un izej svaigā gaisā izskriet, jo prasās. Svari pieviļ, bet, ziniet, kaut kāds detox tomēr bijis. Viegli rakstīt un reizēm pat aizdomīgs prieks par dzīvi savējo. Man patīk vecāki vīrieši, jo tie redz pāri fiziskajiem defektiem. No skolas laikiem neesmu bijusi caur žogu izžmiegta un atceros labi skolas ballē pārdzīvojumus, ka īsti neviens neuzlūdz. Protams. Piņņaini tīņi vai mačo 20gadnieki 90-60-90 žurnālu varā, kur tur resurss vispār kādam uzlūgt :) Tagad atceroties smaidu. Pēc kara, protams, visi gudri- šobrīd viegli smaidīt, jo ļoti, ļoti esmu pieradusi pie pieaugušo vīriešu (piedodiet, bet kā citādi definēt no 35 uz augšu? ņemot vērā uzskatāmo, ka viņi attīstās vēlāk, ja vispār) dāsnāš uzmanības. Īpaši, dzīvojot Rietumeiropā, nav dienas, kad nejustu augušo interesi un sajūta, ka augs VĒL :o (kompensācija tīņu gadiem). Kāpēc man viņi patīk? Jo viņiem ir interese redzēt cauri fiziskajam. Vēlēties ko vairāk. Ar to es nedomāju, dziļas sarunas pie kamīna ar vīnu vai izbraukumus kalnos, vai naktis uz zem atklātas debess vasaras naktī uz jahtas (jā, tas viss ir bijis, un jūs līdz šim domājāt, ka daudz par mani zināt? :) )- ar to domāju to īpašo sapratnes skatienu acīs, kad stāsti par savu dzīvi; to īpašo atzinības-tātad-nojēgas mirdzumu attieksmē, kad esi ko skaisti nodziedājusi un kad profesionāli kas izdevies (nevis, jo viņam patiks jebkas, kad tu atver muti, bet viņam ir resursi, ar ko salīdzināt); to līdzjūtību starp vārdiem un rīcībām, to dzīves gudrību sakņoto tik pievilcīgajā pieredzes segumā. Tāpēc pagrūti pieņemt, ka vienam tādam smukam kadram es nepatīku, vismaz ne tik ļoti, lai izdevības priekšā rīkotos. Beidziet, kādas tur ģimenes. Aizdomīgs tas, kurš paļaujas tikai uz ģimeni, ap to griežot savu dzīvi. Visi vienā dienā aiziet, nomirst un esi palicis tikai tu. At the end of the day everything you have is yourself, and that has to be enough. Un vispār, love is free. Neviens nevienam nepieder.

Detoksiņš:) Ar to arī nosvinam šodienas picu.
Iegādājos blenderi, starp citu. Smūtijiem un zupām. Nedaudz discouragement pēc šiem bezrezultātiem gan ir, bet kaut finansu investīcijas dēļ būs vien jādarās tālāk.

Tags:

* * *
Augoša pateicība par vecāku un skolas iedoto bāzi, uz kuras pamata šobrīd eksistējam kā.. neviens. (nu ko es varu darīt, ka 29 gadu laikā nevienu tādu neesmu redzējusi? Ja ir, parādiet, labprāt iepazītos intereses pēc) :)
Mjā, viss jau sakņojas tajās prasībās. Cilvēkus sev apkārt nav viegli atrast, un reizē, cik labi, labi, labi, ka ir ielikti kaut kādi intelektuālie standarti. Apzinos un redzu, ka vieglāk ir bez tiem, un vecākiem arī nekad nebija viegli..,
bet,
zato neesi ne no viena atkarīgs, ne fiziski, ne emocionāli :) Cena? Vientulība. Bet par lielajām lietām arī samaksa augsta.
* * *
"Honey, you know me, I don't believe in marriage. Now, Botox on the other hand, that works everytime."
/Sex and The City/
* * *
Apslimusi visu šo nedēļu, tik minimāli, lai dotos uz operprojekta mēģinājumu, bet pietiekami, lai no došanās ārā paliktu čābīgāk. Ingveru atnest, anyone? Haha

Negribētos samierināties ar jebko zemāku par profesoru.
Sarunā ar Katarinu forši atcerēties (mēs visu zinām, vajag tikai atcerēties- Sokrats)- bēbja sakarā saprotu, ka ilgi nevaru/negribu noturēt uzmanību saistībā ar bērnu potēm (dzīve mainās pēc bērna piedzimšanas, tas nu ir pilnīgi skaidrs). Jo brīdī, kad nevari elementāri aiziet uz pasākumu jeb būtībā visu savu jaunību jāpakārto, jo nav, kur bērnu atstāt, njā, to ir jāgrib.
Tieši tāpat saka arī par manu profesiju - to IR jāgrib).
Mēs ar Madaru savās nodabās dzīvojamies pa Vāciju un Dāniju. Ja tu māki būt viens*, tad ar tevi viss ir kārtībā. :)

* ilgstoši, nu tā ka gadiem, viens, bez pārejošiem hookupiem reizi mēnesī vai sevis izpļegarēšanas sīkumainībā, bez ģimenes aizmugures, ārzemēs, studējot, strādājot un veidojot tur savu dzīvi tikai un vienīgi pats.

* * *
Ārpus komforta zona, sasaistīti, neorganiski, bez ķermeniskiem impulsiem, zemē gribas līst patiesībā man kā perfekcionistei
Tags:
* * *
I want you to ruin my life
* * *
Es netolerēju aprobežotību. Redzu to ļoti daudz sev apkārt, tiesāju,
bet, kad atceries, cik agrāk ir bijis slikti,
vai joprojām pakļaujies stresam uz skatuves vai komunikācijā ar vēlēto cilvēku, tādējādi nogriežot savu pilno potenciālu,
saproti, ka pa īstam aprobežotais esi tu pats, apkārtējai pasaulei to veiksmīgi spoguļojot
* * *
Linda Leen, viena no manām iedvesmām, ielaikoja manu twitteri:)
*Priecātiesparsīkumiņiem
* * *

Previous