Carpe Diem

Modulējošā dzīve

Journal Info

Name
ilona_pop

View

Navigation

November 16th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt vienreiz sākt domāt reāli. Nav iespējams pacelt maģistra programmu, pa 2 atlikušajiem mēnešiem izmainot 27 gadu dziedāšanas paradumus, ja paralēli ir jādomā, kā izdzīvot.
Par sirsniņlietām vispār klusēju.

Tas viss beigsies ar manis pazušanu apkārtējai pasaulei. Biedējoši.

November 15th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Kaut kā velku to savu dienu, nu neinteresē man partitūras, bet izlīferēju. Priecājos par katru pagājušu dienu tā saucamajā skolā. Tad weekenda Schutz-Monteverdi koncertiem jāiegādājas skatuves tērps rudens krāsās. Vispār jau ir alleluia, ka vienreiz nebūs kā uz bērēm klasiķi, un beigās pat 2. apmeklētajā veikalā atradu bordo kleitiņu un pa virsu, lai baznīcās nesalst, spilgti sarkanu mēteli. Pirmo reizi tā. TĀ vien prasās pilnam ārprāta efektam tos tumšos matus atpakaļ.. Ticiet man, es zinu, kā tas ir, ienākt telpā un momentā visus pārējos nobīdīt ēnā. Tikai , vai man to vajag. + Kāda jēga spēkam, ja nav, kas to novērtē.
Līdz pēcpusdienai šodien priecājos, it kā pavingrinājos (viena, divām tonalitātēm aiziet aptuveni stunda), kkā gāju uz priekšu. Viņam noteikti ir jāiejaucas, un šoreiz ne patīkami.. es ne-va-ru pieņemt to vēsumu. Intuīcija kliedz un brēc, ka savu emocionālās veselības atlieku saglabāšanai ir jātinas nafig (tieši tādos vārdos), nu kam man cilvēks, kam ir citi n-tie cilvēki...

Ar viņu nevar, bet bez arī ne. PALĪGĀ

Ka tik ar šo visu nepārvēršos par totālu vienpati snobu. Nu nav man daudz draugu te apkārt, tie daži, kas ir, ir citās valstīs. Garlaicībā sēžu skolā, saprotu, cik virspusēji tikšķ studenti, un dubultā gribas pie viņa.

Nu neapmierina nekas mazāk par Echo Klassik. Pat tad, ja sirds ir drupās. Jebkuram te būtu, btw, tikai "Tu izvēlējies palikt"...

Mani var saukt arī par co-dependent introverted narcissist, un tas nebūs teikts nepareizi.

November 11th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Es uz viņu skatos, skatoties TV (haha, lasīt iepriekšējos ierakstus :) ) , un saprotu, ka mīlu. Ka darītu visu. NU KO MAN JOHAIDĪ IESĀKT? Un šoreiz nav pirmie divi pintiķi, bet reāls, sakarīgs variants laba cilvēka izskatā. Saprotu, ka smieklīgs jautājums izklausās, bet, ja prāts vēl kaut kā, tad sirsniņa humoru nesaprot..

p.s. par fiziskajām problēmām vispār nerunāsim. Negribu vairs rādīties ārā no mājas, ever.
Es varu, mīļie, būt skaistākā meitene ciemā, pilsētā, valstī un pat Eiropā, bet nafig tas viss, ja nepatīku viņam. Period.

November 10th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Pārvākties: check

Gribētos priecāties no sirds, un te ir jauki!, bet sirdslietas visu aptumšo :( Nu es nemāku ņemt vieglāk neko, kad runa ir par viņu :( Sasodīts, šādi ir elementāri visu dzīvi izpurgāt...

November 8th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Tā gribas pie viņa klēpī televizoru paskatīties, rociņu uzlikt, ļaut viņam par sevi mīļi pasmieties

Add to Memories Tell A Friend
Tev kāpj uz galvas, ja tu ļauj sev kāpt uz galvas.
Bet es neko nesaku, jo pati neesmu par kripatiņu labāka, regulāri izmantojot citus par sava zibens novedējiem. Viens sasodīts narciss esmu, starp citu, bez jokiem.

Add to Memories Tell A Friend
Ja gribu dziedāt, man ir jāpārmācās viss līdz šim darītais. Katrs tonis. Katra pieeja skaņai. VISS. Neder, nu neder nekas no kora tradīcijām, kurās, ups, esmu uzaugusi un, ups, līdz šim domāju, ka arī pavadīšu dzīvi, nekas, ka regulāri vokāli uzkaroties:)
Mēs runājam par pedagoģi, pie kuras brauc no Eiropas vadošajiem opernamiem un kura ir gatava ar manu sačakarēto būtni strādāt un dot atlaidi (!) stundām, jo man ticot (kas tie par enģeļiem te pēdējā laikā parādījušies?)
Vienlaicīgi pilns e-pasts ar jaunām sarežģītām diriģēšanas programmām,
vienlaicīgi jāizdzīvo,

kā to visu?

November 7th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Tie, kuriem interesēs, apjautāsies.
Kuriem rūpēs, ko daru, noklausīsies.
Kuriem gribēsies kritizēt, kaut paši nekur un nekā, negribēs palikt:)

November 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Baha diriģēšana sucks.

November 5th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Un ir pienācis tas neticamais brīdis, kad balss protestē pret jebkādu ansamblī dziedāšanu, un plaukst, kad var padziedāt solo (Schütz-Monteverdi pašreizējā projektā Māstrihtā esmu tā kā soliste- un viss būtu labi, ja nebūtu jāmauc līdzi visām kora partijām :D )

Add to Memories Tell A Friend
"Watching him smile—still—felt more fulfilling than anything else in the world..."
"The pain of not having her in my life is more painful than the occasional pain of having her around. The thought of not having her in my life makes me want to cry."

November 3rd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Un tā, draugi mīļie, nav jābūt ar izcilu intelektu apveltītai būtnei, lai, uzķerot iepriekšējo ierakstu vispārējo fonu, saprastu- ja kaut ko gribas, kaut kas ir jāmaina.
Visās ziņās un visur. Es kaut kā kautrējos pēdējā laikā rakstīt pa tiešo, kas notiek, jo vairs nav iekšā izklāt savu dzīvi pasaulei uz delnas. Rakstīšanas vēlme tomēr paliek, tāpēc neļaunojieties, ja neko no maniem vāvuļojumiem nesaprotat, jo viss tik un tā ir starp rindiņām un tā, ka uzrakstīt nevar - nē, nu var jau, bet neviens neticēs.
Par šo, piemēram: https://www.youtube.com/watch?v=6mMguDbtsyo
Šis cilvēks ir tas, nu Tas. Pofig, ka nu reiz ir skaidra, izrunāta lieta par neesošu nākotni, toties mazbērniem varēs rādīt jaunības iedvesmas. :)
Tālāk: jāpārvācas.
Tālāk: lai sevi dabūtu rādāmā un lietojamā formā, kas diemžēl ir svarīgi, pamēģināsim vegānismu.

Vēl: paskatīsimies darbus ārpus mūzikas.


Skaidrs ir: forma + iekšējā tīŗība + absolūts pofigs uz visu apkārtējo varētu būt it.

November 2nd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Viņš ir enģelis.

Un arī man par sevi daudzmaz viss ir skaidrs, kas jādara.

October 31st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Kā lai izstāsta šī vakara sarūgtinājumu
Kāpēc man viss ar viņu TIK ļoti rūp, ka jāsmok nost jau tīri burtiski
Kad katrs sīkums šķiet milzīgs...

Un atkal- galvenais, ko vēlētos, ir salabt

Kā nepieķerties un neatdoties, bet, galvenais, kā beigt sagaidīt visu no visa un visiem, īpaši, viņa

Labi man te pajautāja - izdomāt,ko vēlies un rīkoties attiecīgi.
Es gribēju, lai ciena, respektē, lai esmu stalti blakus, nevis jāslēpj rokas, lai neredzētu tajās ielikto atslēgu (gan pārnesti, gan tieši). Esot jāpriecājas,ka atslēga vispār ir.
Pārgurums. Sorry, sirds ir pilna, bet neko neizdodas sakarīgi uzrakstīt. cerams, no šī visa pēdējā laika skrējiena pēc stipendijām, naudām, ierakstimem, dzīvesvietām, būs kāda jēga. Tas, ka partitūras nav mans, pilnīgi skaidrs. Tas, ka atkal jāpārvācas, arī.

Sēžu pie viņa virtuvē. Viena. tūlīt pēdējiem spēkiem mājās.
Ko gribu?
Negribu būt šajā situācijā vairs. Negribu drāmot.
Gribu viņu

October 29th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Vnk nemīliet. Nafig nevajag
Jeb, ja mīliet, nepieķerieties

Add to Memories Tell A Friend
:((( #mīlestība
Visu ko, kaut atkal meža vidū dzīvot, ja būs spiedīga, bet iespēja,
tikai ne šādu emocionālo čakaru. Labāk neēdu, bet laimīga

Add to Memories Tell A Friend
Kāpēc man ir tik liela mute.
Nu neizrādi iniciatīvu, ja nespēj samierināties ar klusumu pretim.
:(
Ai, tā visa ir sodība. Ne ar viņu-sevi. Why are you like that

October 28th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Viss ir "ok". Augšā 2 naktī, sēžu augšā līdz 5, meklēju, kā tālāk dzīvot.
Normāli cilvēki normālos apstākļos ārstētos. Normāliem cilvēkiem būtu kāda aizmugure. Es acīmredzot esmu no dzelzs.

October 27th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Klusums galina :(

Add to Memories Tell A Friend
Divas dienas atļaujos paņemt brīvas pēc stipendijas pieteikuma maratona.
Idejiski nākammēnes būtu jābrauc mājās.
Kā lai atrod balansu starp to, ko vēlos un to, kas ir iespējams?
Jeb vienkāŗši beidzot beigt cīnīties, atrast stipru plecu (kā to dara 90% sieviešu!), nē, ne kļūt par mājsaimnieci, Dievs pasarg, pie plīts sēdēs vecumā, bet.. nu vnk tā, lai var beidzot dzīvot uzelpojot? Nav runa par vēlmi pēc komforta, bet, lai varētu dziedāt (dziedāšana sevī iekļauj miegu, ēdienu, mieru, nosvērtību, jā, arī komfortu), šādi ilgi vairs nevarēs.

In the meanwhile pateicība par sīkākajām ikdienas lietiņām.
Powered by Sviesta Ciba