Carpe · Diem


Modulējošā dzīve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ir sākušies Britena scēniskie mēģinājumi ar režisoru. Melotu, ja teiktu, ka tas nav izaicinājums, dziedāt, kustēties un tēlot reizē, ar vokālo partiju, kas lielā mērā balstīta uz visām manām vājajām pusēm.
Netipiski dzestrs rīts februārim (ap +5, citādi Diseldorfā ir jau ap +15), dzeru piparmētru tēju un klausos Diānas "January Cold"
* * *
Ļoti, ļoti gribētos viņu satikt un bezmaz atvainoties, vai vismaz kkā izlīdzināties.. (semestra brīvdienas līdz aprīlim)
Johaidī.
* * *
Droši vien uz ilgstošā bezmiega / guruma fona, kombinācijā ar pārāk strauji pukstošu sirdi un balsi zem profesora diriģēšanas zižļa, šovakar sajaucu skaņdarbu. Koncertā.

Bet tas tā, visbēdīgāk ir, ka starp mums viss ir neiespējami, taču viņš iekritis sirdī tā ļoti.. pamatīgi. Ar visu

Vnk sasodīts, vnk kāpēc tādu mazohismu, īpaši esošajā situācijā vienatnē, kur es pat gribot kompanjonu tādu kā vēlētos nevaru piedzemdēt..

Būtu gatava uz visu, lai tikai būtu kaut tikai dziļāka komunicēšanas iespēja abpusējā interesē, pilnīgi uz visiem apstākļiem būtu nospļauties

* * *
* * *
Visas manas noslēgšanās, neveiklības, depresīvās izturēšanās, par ko pašai sevi pakārt par maz, ir, jo man tiešām ļoti sāp izmisums par neiespējamo

Tags:
* * *
Dievs, dod balsi un mierīgus nervus "Mesijā", ne tā kā šodien

p.s. Viņa klātbūtnē vispār paelpot nevaru, bet jāiztur garas frāzes:) Any advice?

* * *
Vakar izdzēsu šo ierakstu, šodien saprotu, ka tomēr jāizraksta, savas nosacītās pašsajūtas labā.

Varbūt pat labi, ka nesanāca vakar ar Evelīnu Ķelnē satikties. Pat, ja cilvēks ar labākajiem nodomiem, tie ne tuvu nesasniedz pat apvārsni ar gadiem augošajam eksistenciālajam tukšumam, drīzāk nokaitina, jo kārtējo reizi gaidas ir nepiepildītas. Jau bailīgi no tām paliek un no mūžīgās aplaušanās, sagaidot no cilvēkiem, ko tie vienkārši nespēj dot.

Starp citu, slimojot, nav arī vienīgā, kas vispār ir: mūzikas.

Vēl jautājumi?
Pareizi, mīļie, seko klusums. Jo nevienam jau vairs nav, ko teikt vai atbildēt uz maniem acīmredzami neatbildamajiem jautājumiem, tēti, ģimeni neatgriezt, un feiki nomierinošas gudrības varu salasīties arī grāmatās, tolerance pret tām zūd līdz ar pacietību

* * *
Apslimusi nedaudz.

Astrīda ieteica iet meklēt vīru uz kapsētu. Pasmaidīju, tas nu reiz ir padoms vietā :)

* * *
Ir lieli jautājumi bez atbildēm
Tāpēc jo nozīmīgāks katrs mazais sīkumiņš, kas palīdz eksistēt, paldies liels par vakardienas iespējām parunāties ar patiesi inteliģentiem cilvēkiem.
* * *
Ēdam...
* * *
Dziedāt vāciski ir...
Tags:
* * *
Vienatne. un nē, visādas teoretizēšanas un gudrības mani nenomierina...
Tukšs skatiens un mehāniskas kustības tramvajs-otrs tramvajs-akadēmija-tramvajs-otrs tramvajs-mājas.

Gribu pie viņa, jo jūtu, ka viņš varētu saprast. Ir tieši tik inteliģents, kā es gribētu, un zem kura man negribas tērēt laiku. Nē, iespējas ir uz katra stūra nebūt vienai. Haha, ar jebkuru savā vecumā varētu mierīgi. Elementāri patiesībā.

Viss, ko vēlos, ir neiespējami. Tēti neatgriezt, un viņam neinteresēju.
Pieēšanās neko neatrisina, bet kas atrisina?

* * *
Rīt pirmais to do ir skriet uz studiju sekretariātu, jo aizmirsts samaksāt par skolu un nokavēti arī atļautie kavējuma termiņi, interneta info par eksmatrikulācijām šobrīd biedē (Vācija),
bet kopumā kaut kā pēdējā mēneša laikā nepamet tāda liktenīga sajūta, nezinu, vai kas slikts notiks, bet pilnīgas pārliecības, ka kas labs, arī nav
Saprotu, cik ļoti maz manējo cilvēku palikuši, un jā, es par tādu saukšu arī Maestro (pārsvarā viņa virzienā šī sajūta.. jeb savā? nezinu), bet bik biedējoši
Gribas siltos apskāvienos... es jums, goda vārds saku, nevienu nevaru nosaukt, kurš tik ilgi skaistajos twenty beigās vada savas dienas šāda mēroga vienatnē:)
* * *
Augstskolas aktualitātes:
Pagājušajā nedēļā bija vokālā ansambļa koncerts (Bahs, Mendelsons, Nikolai, Brāmss) un Lieder Abend (dziesmu vakars) (Ivor Gurney, Frank Bridge, Rahmaņinovs)
Britena "Sapnis vasaras naktī" nākamnedēļ beigu muzikālie mēģinājumi, februāra vidū sākas darbs ar režisoru.
Paralēli mēģinājumi oratorijas projektam "Mesija", kurā palūdza ielekt, sākumā korī, šobrīd solo alts slimības dēļ arī solo partijās,
kā viņam (jo viņš* vada projektu), neizklausoties negatīvai (tas manā gadījumā vispār ir pats svarīģākais dzīvē!), pieminēt, ka priekšnesums nebūs pasaules līmeņa, jo esmu soprāns?
*man, atklāti sakot, būtu mazas ragutiņas viņa- manas pēdējo mēnešu sirds iedvesmas un pirmā tās sašūpotāja pēc Maestro- ģimenes statuss, jo izmisums un vēlme pēc pērlēm cilvēku veidolos ir lielāki par morāles normām. Bezmaz- "Nu tad ejiet dzert tēju ar savu taisnību! - manā gadījumā, savām morāles normām!"- jācitē latviešu filmas (mūsu gala māksla ir tomēr visdzīļākā, ar Mašu secinām regulāri). TIkai, es jau varu gribēt kaut zvaigznes no debesīm, ja deg pagale viena, kā šajā gadījumā, tad ej un uzkaries no neatbildētas mīlestības, cerot-pozitīvo meklējot, ka vismaz daļu tās varēsi sublimēt mākslā. Augstskolas aktualitātes:)
* * *
Nē, nepārprotiet. Nav nenormālas briesmas un šausmas. Johaidī, es taču saprotu, ka citiem iet daudz sliktāk.. Viss ir, daudzmaz veselība, daudzmaz jaunība, daudzmaz jumts virs galvas, studijas, kuras ir ļoti, ļoti demanding, bet tikpat ļoti, ļoti neko citu nespētu darīt, iespēja dzīvot ārpus LV, mācīties dzīvi,
salīdzīnot ar krietnu % pasaules iedzīvotāju, tas viss ir baigais luksuss.
Tāpēc, PALDIES
* * *
Vakar pie Maestro biju. Panikas lēkme. Bija jau tā kā laiks (pēc statistikas, reizi pāris mēnešos). Klaigāšana, atsalums, biedējoši. Neviens nav vainīgs, vienkārši no ūdens krāna nevar tecēt vīns, tikai... tu tiecies kaut pie tāpaša ūdens krāna, jo ūdens ir labāk kā sausums.. *izmisumafilosofija
Arī profesors uzskatāmi atsalis šodien (visā situācijā, biju priecīga kaut vai par viņa eksistenci kā tādu..uz sakarīgu cilvēku kaut paskatīties).
Nesaprotamies īsti ar vok.pasniedzēju, kura ir inteliģenta, pa plauktiņiem, didaktiski spēcīga, bet es, emocionāla un aizvien vairāk pārliecināta, ka man der ķermeniskā impulsu, nevis intelektuālā pieeja...
Augstskolā katrs rausta uz savu pusi (vok.prof.+koncertmeistari), students pa vidu. Plkst. 12:00 dziedi vienā virzienā, 13:00 citā. Kordziedāšana un operdziedāšana, jāvar abus vienlaicīgi? Jā, jo es vēlos nevis mazāk dziedāt (arī tādus padomus nākas saņemt), bet iemācīties dziedāt daudz un dažādi.
Ja pats par sevi nerūpēsies, attīstības nebūs, es saprotu, bet, kā bez drāmas tikt cauri, neupurējot savu laiku un enerģiju tik ļoti nepieciešamo tik ļoti nepieciešamajai vok.attīstībai?

Pabaisa tukšuma sajūta. Par visu
Viss kaut kā...ne tā. Un lielās līnijās nelabojami, jo tēta mīlestību neatgriezt...

Bez Diānas atbalsta būtu vakars uz ezera.

* * *
Skatoties uz sevi no malas (mēs to mierīgi varam, objektīvi atsaucot atmiņā situācijas), raudāt gribas.
Es saprotu, ka cilvēks paliek nepieejams, taču, ziniet, kas ir visbēdīgākā sajūta patiesībā? Sevis pievilšana. Sava potenciāla apgriešana. Stress un no tā izrietošais.. neglītums. Gan dzīvē, gan balsī.
* * *
Mīļās debesis, universs- paldies jums, protams, milzīgs par dotām iespējām mirdzēt, taču, būsim reāli: nebārstiet pērles cūkām.
* * *
Diena, kad gribas nebūt.
Uzskatāmi acu priekšā, uzskatāmi sievas veidolā, tik ļoti gribētais ir neiespējams:(((
* * *
Ignorējam iepriekšējo ierakstu. Patiesās sirds vēlmes ir overrated:)
* * *

Previous