Carpe · Diem


Modulējošā dzīve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Bilde ir, bet skaņas nav. Pēdējās dienas Dānijā. Es neko, mēģinu stāvēt pāri, darīt un plānot irpašai pietiekami ko, kārtoju prātu, svarīgi ir arī ilgstoši neturēt sevī un izteikt, ko domā; un tā jau te ir jauki - svaigs gaiss, labs miegs, veselīga novirze pirms jaunās dzīves.
Dzeru melno tēju ar pienu un skatos teātra izrādes/filmas. Viss ir labi:)
* * *
Mēs strīdamies ar Madaru, patiesībā pilnīgā bezjēgā, jo katram ir savs ceļš, un viens nav pareizāks vai nepareizāks par otru. Ja kādam ar tavām rīcībām tiek nodarīts ļaunums, tā ir cita lieta un tas patiešām ir nosodāmi (ja gribas kādu nosodīt). Bet kopumā katram pašam ir tiesības izlemt, kā viņš veido savu dzīvi. Nevienam nav daļas gar tevi patiesībā. Būtu ideāli, ja katrs ar sevi vispirms tiktu galā.
Atcerēsimies arī- jo lielāki mērķi, jo vairāk jārīkojas, vai ne?

Soli pa solītim un man sāk apnikt par to visu iespringt. Gribu doties tālāk!

* * *
Viss beigsies ar to, ka nevienam nekad neko vairs par sevi un savām izdarībām nestāstīšu:) Ja būs kādas drastiskas notikumu attīstības, redzēs paši. Tā ir mana kļūda, gribēt par visu dalīties - ar draugiem, piemēram. Viņi zina par mani gandrīz visu. Tā es kompensēju trūkstošo ģimenes aizmuguri. Bieži tomēr atpakaļ tiek judgements, "vai-vai-kā tā", "es tā nedarītu", utt., neizprotot, ka katrs spriež pēc SEVIS, ar savu, sorry, limitētu pieredzi. Ne-var spriest par otru vai par lielākām dzīves ainām. Pat nedrīkst. Es turos ļoti visu laiku, lai kādam ko nepateiktu, jo zinu, ka ar trim vārdiem cilvēku varu iedzīt depresijā uz nākamajiem pāris gadiem:) - tieši šī spēka dēļ izvēlos to neizmantot.

Pamazām sāku nonākt pie tā: gudra runāšana (
(pat, ja runā mani draugi pēc tam, kad esmu ar ko padalījusies, pat, ja ar vēlmi palīdzēt/pasargāt/) ir pirkstu bakstīšana mākoņos. Mani interesē piemēri. Visi, kas, neesot otra situācijā, uzskata, ka viņiem ir tiesības ko spriest, viss ok, es gribu redzēt cilvēku, uz kuru skatos ar apbrīnu: o, tā es arī gribētu! - lieliska karjera vai ceļš uz to + veselīgas, sakarīgas attiecības + prieks par dzīvi un brīvība! Jebkuram, kurš pats regulāri strugglo, principā nav tiesību gudri spriest par otru. Davai ka katrs pats savu dzīi sakārtojam.

Sāk atklāties, ka labākās attiecības tādai, izrādās, ļoti neatkarību mīlošai būtnei kā es, ar lielāko daļu cilvēkiem, iespējams, arī ar vīriešiem būs tieši no attāluma.

* * *
How much fun clarity is /Loa/
* * *
The contracst caused you to do the work /Law of Attraction/
* * *
Esmu Dānijā pie Madaras. Dzīvojam fazendā pie viņas, lauka vidū, tālu prom no pilsētas, ir labs miegs, it kā vajadzētu būt arī mieram,
bet ar to sišanos sakarā ar imatrikulāciju Ķelnē (man nav diploma oriģinālu, Domskola un Māstrihta dara, ko var, nu nezinu es, kur pagājušās vasaras rūpēs tas viss noziedējis, katrā ziņā - ar mani Vācijā šo papīru nav), apdrošināšanas arī ne (it kā nokārtojami, bet pašlaik nevaru atbraukt uz LV, un pa pastu sūtīt - kur, ja pārvācos divreiz tuvākajā laikā? un līdz augusta vidum tāpat neesmu uz vietas, prom projektā?), pa vidu negaidīti gāzes rēķini dzīvoklim- milzīga summa (paldies, īrnieki!), ar ko nezinu, ko iesākt,

Kaut kādas salauztas sirdis uz praktisko lietu fona patiešām ir muļķības :)

Runājam jau ar Madaru- beidzot ir jāsāk domāt par drošību. Vismaz manos apstākļos (gribu turpināt mūziku, negribu tīrīt, negribu LV un man vajag backgroundu)- jāskatās uz tiem, kas tādu var sniegt. Kaut ļoti gribas to reibstošo galvu, lielās emocijas, kaifu, jā, arī laikam asaras, nu to traki piesātināto emocionālo dzīvi..

bet kopumā es ceru un ticu, ka viss step by step atrisināsies.

Man ir svarīgi imatrikulēties; svarīgi Deutsche Grammophon Austrijā projekts; svarīgi pārvākties. Un kaut nedaudz t.s. vasarā šeit šim visam pa vidu atpūsties.

* * *
Self-guilt ir tā vistrakākā sajūta. Kad zini, ka esi kādu sāpinājis, bet neko-nu itin neko vairs nevari izmainīt. Man ir tendence uz to iesēsties, nogrimt tajā un reizēm neredzēt ceļu ārā. Kāds ir šis ceļš ārā, ja cilvēks, kuram esi darījis pāri, piemēram, ir tavs tuvākais, kurš jau ir citā saulē? Vai kāds, kurš- dzīvs, jā, daudz sāpinājis, bet daudz arī līdzējis?

Man reāli gribas sākt jaunu dzīvi. Pirmā boyfrienda labākais draugs Bastejkalnā uz soliņa reiz vaicāja: "Varbūt mēs kaut kā nepareizi dzīvojam?"

Lūk, jā. Mēs reāli nepareizi dzīvojam. Pieņemot par pašsaprotamu apkārtējo, ģimenes, draugus un viņu mīlestību, atbalstu, atrodot regulāri, par ko iestresot, kritizēt, noniecināt, tā vietā, lai būtu blakus, kā censtos līdzēt, atbalstīt to pašu nabaga cilvēkbūtni, kādi esam mēs paši? Kas mēs pa lielam tādi esam, lai otru sāpinātu? Vai tomēr tas dzīves mērķis un jēga nebūs tajā - pēc iespējas nesāpināt, bet maksimāli būt tam palīdzības,cerības stariņam pasaulē? Īpaši, ja sāpinātie vairs nav šeit.. varbūt tagad jāstrādā dubultā un kā jācenšas saglābt agrāk sastrādātais?

* * *
Burtiski dzīvoju Law of Attraction forumos.
"you attracted the break-up so you could fix some things in yourself to prepare for upcoming great things"
* * *
Kapitāls stress, nav diplomu oriģinālu uz rokas, pagājušās vasaras nemaņā es pat nezinu, kur tie ir, bet Vācijā nav. Ķelnē savukāŗt nevar imatrikulēties bez oriģināliem. Sazinājos ar Rīgu, ar Māstrihtu un ļoti, ļoti ceru, ka būs iespējas saņemt otru oriģinālU! Citādi ap 100 eiro biļetēm uz Dāniju ir izmesti un jāskrien nākamnedēļ uz Latviju. Āaaa,
it kā ar to drausmīgo sirds atraidījumu nepietiktu, gribēju vispār no-contact - kā tad, pie šādiem stresiem nekontaktēsi ar vienīgo savu uzticības personu (jā, skumji!) Vācijā...

Ko es paralēli daru? Lasu un mēģinu iebarot sev to Law of Attraction atkal. Kaut kā jātiek ārā

* * *
Šis nepatīkamais klusums, kas nav manis izraisīts :(
* * *
Nav foršāku sajūtu par 1) sūro sviedru piesātināto mitro drēbju novilkšanu pēc lieliska skrējiena (pēc mēneša pauzes atsāku, 6km kabatā, likās, ka būs sliktāk); ūdens iebliešanas; dušas;
un 2) patiesas atpakaļ-mīlestības apskāviena no tā, ko mīli.

Man ir tas pirmais vismaz.

P.s. pēc dramatiskā aiz-aizvakardienas vakara sapratu, ka šitā nevar turpināt sev sirdi lauzt. Tagad gribēju no contact- te nu arī ir no contact. Tikai ne no manas puses, kā vēlējos! Nu ir man svarīga kontrole - ja ne lielajās līnijās, tad vismaz šādos mazos solīšos, kā - kurš kuram raksta, kurš kuru tur uz adatām! Muļķīgi, bet tā ir. Un ļoti nepatīk zaudēt! Āaaa

* * *
Kā gribētos vēlreiz visu sākt no sākuma.
* * *
"My problem, was that I didn’t choose actions based on what I wanted; I let my emotions gain the upper hand and dictate my responses instead of the other way around. No wonder you’re a disaster.
And this is something women are rarely taught to do. It’s assumed we’ll be victims of our feelings, and have to endure them. Fact is, if you let them rule your actions and your reactions, you lose."
* * *
"Viņa uzņemas atbildību. Par savu rīcību un emocijām. Viņa nevaino un nekaunina savu partneri par to, ka jūtas nelaimīga. Viņa neuzskata sevi par upuri. Viņa apzinās, ka viņas laiks ir viņas atbildība."
NJĀ.
Šis arī ir tas klupšanas akmens bijis
* * *
Šodien atradu dzīvokli Ķelnē. Uzreiz piedāvāja ņemt. Citus kastingkandidātus atmetot. Tik perfektu, ka bail, kā samaksāšu īri. Dzīvoklis uz subrent līdz martam. Paļaušanās uz palīdzību un - vēlos korus, ko diriģēt! Vēlos projektus, kur dziedāt! Vēlos koncertus, kur spēlēt klavieri!
* * *
Tas bija viens no briesmīgākajiem vakariem manā dzīvē. Atzinos mīlestībā, pretim sirsniņu sabradāja. Nu kuram tas dikti patiktu? Īpaši jau emociju kamoliem kā man- ne. Ne tikai nepatika, bet bija bezmaz tā, ka dzīvot negribējās. Klausījos uz visiem iespējamiem iemesliem, kādēļ nekam mums nesanākt, gribējās ko atbildēt, bet nenāca ne vārds pār lūpām. Kļuva fiziski slikti un tikai sēdēju tukšām acīm, asarām nedzirdami ritot restorāna vidū. Es otrreiz esmu ieberzusies tieši bezmaz tādā pašā situācijā, kā bija pirms tam. Un jā, es gribu mainīties! Attīstīties! Negribu, lai mani sauc par moody child, kuru negribas uzņemties audzināt. Jā, viņa klātbūtnē es esmu bijusi neadekvāta. Un jā, man liekas, ka tieši es visu esmu sačakarējusi. Īpasi, ja to tā noliek.. Nekas, ka cilvēkam ir 30 gadu vairāk, pagātnes bagāža, ar kuru netiek/negrib tikt galā, ka tik daudz kur līdz morāles aspektiem ir tālu un aiz borta atstātas daudzas nelaimīgas sieviešdvēseles.. Nu neko. Es iemīlos monstros. Tādos, kuros nevajag un tādos, ar kuriem točna nebūs. Ne tā harmoniskā, skaistā kopdzīve, ne arī kas ilgtspējīgs. Kur nebūs tā mīlestība, kādu jebkurai sievietei vajadzētu laimei..
Labie puiši, kuri dotu savu sirdi un visu, kas viņiem ir, mani līdz šim nav interesējuši.

Varbūt beidzot pienācis brīdis to mainīt

Sirds lupatās
Jeb ar āmuriņu sadauzīta, tā kā Diāna dauzīja ledu saldētavā

* * *
Atrast dzīvesvietu lielpilsētā ir izaicinājums
Divi dzīvokļi - istabas tajos - ehh. Nu smacīgi un neforši abi pirmie. Kaut gan priecāties vajadzētu par 50 epastiem un 5 atbildēm, un ka vispār vari ko apskatīt :)
Labi, otrais vēl ok, jo normāls dzīvokļa biedrs liktos. Lai dabūtu dzīvesvietu, jāiziet kastings. Jums likās, ka grūti tikt iekšā Eiropas lielākajā konservatorijā? Nē, grūti ir atrast dzīvesvietu Vācijas vienā no lielākajām pilsētām :D
* * *
Dzīvoju dzīvesvietu Ķelnē sludinājumos cauru dienu
* * *
Pagājis gads kopš esmu viena, neticami, šķiet, ka mazāk,
paldies visiem par atbalstu
* * *
Atceraties, jūs esat pati pilnība tik ilgi, kamēr ļaujat savai iekšējai gaismai spīdēt un apgaismot cilvēkus jums apkārt.
* * *

Previous