Carpe · Diem


Modulējošā dzīve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Augstskola, autoskola, koncerti, auditioni... Ziemassvētku tip ģimenes laiks, visu pati, tipa esot stipra, hahahahahaha, un joprojām neņemu sev bikses blakām, kaut sen jau vajadzēja, jo katram cilvēkam nepieciešams miers un komforts, vieta, kur atgriezties, mājas.
* * *
Izlieku eksistenciālās problēmas darbā, uz sieviešu kori. Jo nu gribu uz skatuves būt. Mūzikā. Neko nezinu par nākotni, tūlīt jābeidz maģistrs, darba nav. Šobrīd reizēm katrs piliens skaitās...
* * *
Kaut nodziedāju nu daudzmaz ciešami, tālu no ideāla (jo nu nav man tehnikas joprojām), bet nebiju pilnīgi stresa paralizēta - arī noraidījums. Un līdz šim mēģinātie ir Vācijas vājākie prof.kori. kā tad es vēl varu cerēt uz stiprajiem

KĀPĒC nevaru dzīvot normālu dzīvi. Normālā darbā strādāt, paredzami visu, nešaustīt sevi, nedzīvot pastāvīgās eksistenciālās krīzēs, kāpēc bļāviens viss ir tik sarežģīti, ja kaut ko gribi no ta sauktās dzīves.
Par Marisu Jansonu žēl, tā gribējās viņam roku paspiest. Tas ir Mūziķis. Pārējais zem tā ir trash

* * *
Un cik ļoti tu esi atkarīgs no citiem, kaut dievojies, ka neesi?
* * *
Maestro ir saule. Man viņa ir ļoti žēl. Vissāpīgākās pasaulē ir divas lietas: nožēla pret sevi un nespēja palīdzēt otram viņa bezcerībā.
* * *
"Femme chorale" sieviešu kora dāmas neapzinās, cik man mūsu vakardienas Adventes koncerta negaidītais lidojums un stāvovācijas bija nepieciešamas. Īpaši uz viena pēc otra feiloto auditionu fona.
* * *
Vislielākā nožēla- nožēla pret sevi.
Cik lieliem burtiem šo jāraksta
* * *
Regrets, regrets, cilvēks, kurš ļoti interesē, nāk aprunāties un es viņu uzskatāmi atgrūžu.
Šovakar bija vok.klases pasēdēšana - studenti un profesore, viss jauki, bet man zemē gribējās līst. Es tomēr neesmu kompāniju cilvēks, lai cik tās jaukas. Pusnaktī viena pa lietu mājās pēc dienas (no rīta uz Kerpeni autoskola, atpakaļ uz Diselddorfu dziedāšana, tad vakarā otrā Diseldorfa pusē oratorijas mēginājums un vakariņas). Es visu varu, arī šobrīd bez brīvdienām rukājot, priecājos, ka ir, ko darīt, bet ar to smago sirdi ir kā ir. Nedaru to, ko mīlu, t.i, neesmu uz prof.skatuves kā pamatdarba, jo nespēju savākties uz 3 izšķirīgajām minūtēm auditionos. Kā arī nedzīvoju pilnā potenciālā - esot jauka pret tiem, kuri mani interesē un kaut vai neinteresē - bet vnk esot savākusies. Sevis pārvarēšanu, tāpat kā treniņu, nenožēlo nekad, savukārt rīcības emociju uzplūdā, lai cik reasonable tās nebūtu, teju vienmēr.
Tags:
* * *
WDR audition failed.
Singing concerts is effortless. Without any pressure, your voice works and music happens. People are warm, welcoming and it just all makes sense and music works out.

But not in the auditions. Except for study purposes, I haven't sung even one good audition in my life. I can't complain about project possibilities, in rather accidental character. However -for a stable job - on stage- in those 3 minutes you just have to be able to sing well.
A successfull audition is the key to a bearable future life, since I'm not going for marrying rich or living a predictable life in kitchen. My life depends only on myself, without alternatives.
If I think about a future running from one music school to another, teaching notes to moody children for a miserable payment (which actually 95% of us, educated musicians will be landing in) after all these years studying for the stage- music and art - leaving your homecountry and taking necessary adjustments every single day,
I'd rather kill myself.
But, I'm slowly running out of solutions. Meditations, mental trainings, Alexander tecniques&co, therapy, sedative medicine (!), drinking alcohol, not drinking alcohol- this all just doesn't work on me. Not for those 3 audition minutes my life depends on. You're just one big stress ball where voice - the direct prolonging of yourself -has no choice but to react and dissappear from it's core and quality.
KĀ jelkad es dabūšu darbu???

* * *
Cik atteikumiem ir jāiziet cauri, lai iegūtu apstiprinājumu?
* * *
PAAAAALDIES MILZIIIGS
Tags:
* * *
Kāda jēga mācīties un cīnīties par savu eksistenci, ja pašās atbildīgākajās 3 minūtēs, kad jāprezentē sasniegtais, esi pilnībā nobloķēts un nespējīgs to izdarīt?

Fail. One fail after another.

Tags:

* * *
Dzīve vilcienā un transportos.
Abi kori + autoskola
Nemainītu gan kultūras, ekonomikas un iespēju lielvalsti Vāciju ne pret vienu ģerevņu:)
* * *
* * *
Viss ir slikti. Jo nemāku komunicēt.
Tags:
* * *
Es nekad neiemācīšos braukt ar auto. Vismaz ne ar mehānisko.
Arī apraudāties braukšanas stundā ir awkward, instruktors tomēr nav dziedāšanas skolotājs/psihologs, kurš attiecīgi reaģē un cenšas nomierināt.

Gribas siltumu

* * *
Klasiskā dziedāšana ir burvju māksla, no kuras es nesaprotu it neko, un apbrīnoju manas jaunās profesores pacietību, bakstot katru skaņu. Reizēm liekas, ka, lai būtu labs solists, ir vajadzīgas tieši tās īpašības, kuras man nepiemīt, savukārt tās, kuras piemīt, traucē kā sprunguļi pa ceļam.
* * *
Somija 25.09-29.09

10 studentu + somu kordiriģēšanas profesora kompānijā bijām Turku, lai piedalītos vietejā somu jauktā kora koncertā. Ceļojums bija ļoti jauks. Biju Somijā pirmo reizi un, jau izejot no savas pēdējā gada simpātijas mentalitātes un rakstura iezīmēm, jutu, ka šī valsts ir man. Tas apstiprinājās.
Pa vidu četrstundīgiem mēginājumiem, Turku apskates, somu pirts apmeklējuma un hoteļa dzīves ar biedriem biju atdziedāšanā Helsinkos vasaras operas festivālam. Bija ap 100 dziedātāju, brīvo vietu skaits nav zināms. Kā vienmēr, biju diezgan sastresojusies, tāpēc nenodziedāju labāko versiju. Pārējie dalībnieki, daži,ko dzirdēju pirms un pēc manis dziedam, bija ļoti labā līmenī. Šodien saņēmu ziņu, ka neesmu izturējusi atlasi. Cenšos neraudāt, kaut tikko Maestro priekšā nenoturējos.
Pati Somija bija ļoti forša. Daba, bērzu koki, gaiss, klimats, viss kā Latvijā. Paši somi draudzīgi, atsaucīgi. Ēdu Estrella čipsus un Fazer Šokolādi, ko bērnībā. Veikali Prisma (tēta mīļākais) un Hesburgers, izrādās, viss šis no Somijas. Jutos kā mājās.
Soms No2 (kā citādi lai nosauc, ja jau 2. simpātija šajā tautībā) bija jauks. Sagaidīja naktī stacijā Helsinkos, pārnakšņoju pie viņa, no rīta aizveda uz atlases vietu. Mierīgs, patīkams, inteliģents cilvēks. 

Arī studijbiedri bija forši, pa vakariem pasēdējām kopā, īpaši foršs, protams, profesors (No1 simpātija, nepieejamais kadrs). Jauki pavadīts laiks. 

Ir kā ir atgriezties šobrīd Vācijā. Eksistenciālie uztraukumi - baŽas par studiju kredītu (advokāts tikai aiznākamnedēļ atpakaļ no atvaļinājuma), viss ievelkas, skaidrības nav un naudas ne tik. Un vientulība, uzskatāma pēc jauki pavadītām dienām ar foršiem cilvēkiem.
Somijā tiešām patika. 
Cerēju, ka ar to festivālu kas varētu sanākt, un līdz ar to arī privāto dzīvi pabīdīt. Cerēt jau neviens neliedza.

* * *
Pastāv iespēja nedabūt kredītu nākamajam studiju gadam. Likumus detaļās šobrīd neceļas roka skaidrot, bet, situācija ir krietni sarežģījusies.
Šodien uz Somiju, kaut kā jānomierinās?
* * *
Bail
* * *

Previous