Carpe Diem

Modulējošā dzīve

Journal Info

Name
ilona_pop

View

Navigation

January 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Bez maestro gan.. būtu tādās ziepēs, ka uz ielas.

Es jau teic, nerunājiet gudri, nemieriniet. Tieši tāda ir situācija.

Add to Memories Tell A Friend
Kamēr nebūs miera kaut vienā dzīves aspektā, miera nebūs. Tieši tik precīza ir vārdu, patiesībā, manas dzīves deal.

Kā tas laiks izčakarēts tomēr ir.. ka tagad nezini, ko, kā tālāk. Vari visu un neko. Visu apbrīnojami labi un neko nepietiekami labi, lai strādātu.

*strādāt - pilnībā nodrošināt savu eksistenci ar savu vienu lietu, ko mīli

January 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jā, ir jauki no 100 tikt tajos 13 uz otro raundu. Bet tālāk negribu runāt. Nestudēšu. Un visas runāšanas, blabalbalaaabalbalabalbaalbalblabalbalaa ir kaķim zem astes, jo rezultāta NAV. Un es nezinu, kā tālāk dzīvot.

January 14th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
"Tu esi pārāk veca.."
Nja. Tā arī ir. Mākslas mārkets ir pārpildīts.

January 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Es nemāku komunicēt savas problēmas un neraudāt. vakarvakarā atkal drāma aizgāja. Par izdzīvošanu, viņa manis negribēšanu, nenākošiem darbiem un vispār elementāri nākotni.

Vientulīgi un enerģiju paņemoši, jo Rietumos audzis cilvēks nu nevar saprast to mūsu izmisuma apstākļu eksistenci..

Katram savs, ko nest, pie tā arī paliksim.

Sausais atlikums: man reāli vajag darbu.

January 12th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Tas brīdis, kad ĻOTI negribi raudāt viņa klātbūtnē, bet asaras spraucas un atkal vājums, ko gribētos, lai to redz vismazāk
Vakar noturējos, šodien vairs neiznāca

Add to Memories Tell A Friend
Saprotiet, nevienam neinteresē runāšana par mistiskiem sapņiem. Ja kādu vispār kaut kas interesē, tie ir re-zul-tā-ti. Tas, kur uzstājies, ar ko un ko tas kādam vispār dod. Labākajā gadījumā :) #NoOptionAsToGoOn

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
Bieži uzmācas tāda
Ejiet ka jūs visi nafig
Sajūta
Pat ne depresīva vai destruktīva, vnk tāda aizdomīgi atbrīvojoša vilšanās sajūta visā un visos
Kāds viss tomēr ir bullshits:) - katrs aizņemts ar sevis glābšanu. Un pareizi arī ir: ja katrs par sevi parūpēsies, par visiem būs parūpēts...

Add to Memories Tell A Friend
Kafiju dzeru ļoti labprāt viena, ārā, kad ir tāda iespēja. Un āā Coffee Fellows skan labāka mūzika kā facebook! :D Dienas atklājums - Sarah Menescal - new bossa nova. Šito gan gribētos dziedāt :) Kas tas ir ar to neakadēmisko mūziku, ka jau tik ilgi un tik ļoti patīk.. būtu kāda nojēga par džeza harmoniju, točna stātos džezistos :) 

Add to Memories Tell A Friend
'Bet viņi (kaimiņi, draugi, radi, nu visi - red.piez.) jau nezina, ka tu te regulāri esi...'
Njā. Nu, protams, ka ir sāpīgi, ka neesi pilnā statusā. Patiesībā nevienai sievietei tā nevajadzētu dzīvot. Man ir iespēja staigāt pa kafijām ar nopietniem vīriešiem. Redziet, nav pacietības, jo nav mūziķi, mākslinieki, nav iekšā skaidrot sevi un savu profesiju (vēlreiz: mūzika nav 9:00-17:00, - tas ir dzīvesstils).
Te man ir pagaidu dzīves apstākļi atrisināti (PAGAIDU! i dzīvē, i attiecībās NEKĀDAS perspektīvas) + manas profesijas pārstāvis + sapratne par to - manis neatzīšana, nepilnīga pozīcija - kāds te ir tas vidējais aritmētiskais? Kad visādi draugi un radi iesaistās, man ir smagi. Kad esam tikai divi, viss ir ok, nekāda lieka spiediena..
Cik ilgi tā? Kamēr es nākšu pie prāta. Kā visas normālas sievietes. Vīrietim tevi ir jāmīl vairāk. Vīrietis ir tava stiprā klints. Vīrietim ir jāgrib pie tevis, kaut, ja tas prasa kontinenta šķērsošanu. Kas ir mazāks par šo, ir destruktīvs.

(iemācījusies pag. gadā esmu šķirt prof. no privātā. kā prof. un vispār kā tēvs, Maestro ir burvīgs. burvīgs. bet tas viss.. ir pagaidu variants. kad nav čakara, lielisks! visiem tādu!)


UPDATE: 'Wenn der Mann, von dem Sie annehmen, dass es Ihr Traummann ist, nicht die Grundvoraussetzung erfüllt, dass er mit Ihnen zusammen sein möchte, ist er nicht Ihr Traummann' -

January 11th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
*censties nereaģēt uz gudri domātiem, bet manu līdzsvaru graujošiem izteikumiem (no mūzikas neizdzīvot, vecums, ātrs nogurums) no tā, kura viedoklis rūp visvairāk. gribu redzēt, kam nebūtu ātrs nogurums, dzīvojot vienai svešā valstī:)
*mieru
*sportu
*tekstus un koloratūras
Tā jau it kā pašlaik viss ir ideāli, tikai jāliek tas stopkrāns uz gudrajiem izteikumiem (kāpēc par tiem iestresoju? jo visticamāk tie ir taisnībā bāzēti, man tikai negribas taisnību, bet dzīvot pa sapņie), njā, tik kā uzlieku stop, aiziet strīdiņš :)

January 10th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
It kā esmu perfektos apstākļos, arī antidepresanti darbojas, jo guļu, bet nav spēka, nu nekam, galvenokārt ne dziedāšanai, kur nākamotrdien jāatrādās ekšos. Apsveru pat uz stundu rīt nebraukt, kratīties 7h transportos..labi ja saņemos kādu savu stundu paklausīties, padziedāju, hm.. aizvakar.
Un neviens pat nav it kā neko stulbu izdarījis.
Vnk vispārēja kapitāla apātija, jau 2. dienu, kaut izgulējos šoreiz, vilnis turpinās.
Nesaprotu, kas tas ir. Tip mērķis, tip galvenais, tip prioritāte tā dziedāšana un nevar uzsvempties un ko padarīt. Vispāŗ jau tāpat mana apjausma, ka neesmu māster kandidāts, kkā baigi skaļa galvā.. vēl no successful mūziķa paklausīties, ka jau 23 gados jābūt topā un ja neesi.. kas klasikā pa lielam tā arī ir, un visi mani svepstieni, ka pareizāk būtu, laist mūziķus uz skatuves ar pieredzi un sakāmo, saturu, kas nu NEVAR būt majority 23 gados, šie svepstieni kapitālistiskā riteņa kontekstā neiztur kritiku.

Apnika pat rakstīt :D Varbūt antidepresantu savdabīga iedarbība?

January 9th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Pēteris Kļava perfekti, perfekti pateicis. Par visu. Labprāt iekopētu visu.. likās, ka links jākopē, bet parasti tos neviens tāpat nelasa, tāpēc.. haha kopēšu arī visu intervijas tekstu, vienalga :D Paši vēlāk būsiet pateicīgi, es sev tai skaitā.
"Šis laikmets atmet cilvēkus, kuri tikai grib. Tas pieprasa cilvēkus, kuri grib, var un zina, kā to izdarīt."


Cilvēkam dienā dzimst 85 tūkstoši domu! Tas ir haoss, kas neļauj būt laimīgam un realizēties. Vai nu prāts vada tevi, vai tu to izmanto gudrai dzīvei. (..) Ir milzīgs gandarījums, ja kaut uz vienu stundu izdodas pakļaut šos haotiskos prāta zirgus. Tas rada pozitīvās enerģijas šūnu, ko vari izmantot savas laimes veidošanā. (..) Lielā meistarība ir dzīvot šeit un tagad. Nekas tā neatņem enerģiju kā dzīvošana rītdienā vai pagātnē. (..)Patiesībā mēs nevaram izvairīties no pašapzināšanās dziļuma, nevaram izvairīties no attīstības. Jautājums tikai, cik ilgs laiks katram no mums tam ir nepieciešams.
Intervija ar Pēteri Kļavu (Una Ulme, žurnāls “OK!”, pārpublicēts kasjauns.lv)

Jaunā gada sākums ir pārdomu laiks, kad esam apņēmības pilni sākt labāku, skaistāku, aktīvāku un veselīgāku dzīvi. Diemžēl pieredze liecina, ka liela daļa apņemšanos ātri izplēn. Kā mainīt dzīvi, jautājam bērnu ārstam, reanimatologam Pēterim Kļavam, kurš savās lekcijās daudz runā par dzīves jēgu un uzdevumiem.

Cilvēkiem nav mācīts, ka visas izmaiņas, kuras vēlies veikt pasaulē, vispirms ir jāveic sevī. Lai saprastu, kā mainīt dzīvi, jāsaprot, kā realizēt sevi,” saka Pēteris Kļava.

Ar ko sākt, lai Jaunā gada apņemšanās būtu dziļākas un piepildītākas? Lai pēc brīža mēs neatgrieztos tur, kur bijām iepriekš?

Esam radīti, lai dzīvē nepārtraukti kaut ko mainītu. Nesamierināšanās ar veco rada adrenalīna alkas pierādīt sevi un radīt kaut ko jaunu, bet nelaime tā, ka nezinām, kā to izdarīt. Visa šī pasaule – tas, ko mēs dzirdam, redzam, saožam, sataustām, sagaršojam, domājam – ir koncentrēta prātā. Ja izprotam, ka pasaule ir prāta datora potencialitātes milzīga spēle, jāsaprot arī, ka visas izmaiņas vispirms notiek mūsu prātā. Tā kā prāta pasauli paši sev esam uzbūvējuši, tad arī izmaiņas varam veikt paši.

Respektīvi, mums jāpārprogrammē prāts, dodot tam jaunu uzdevumu?

Jā, tikai ir vēl viena nianse – iespēja kaut ko mainīt ir determinēta. 2016. gadā nevar notikt tas, kam jānotiek 2036. gadā. Nepieciešama sagatave – izpratne, kā tu pats dzīvo savā prātā. Tāpēc dzīves programmēšana sākas ar sava es atrašanu prāta dimensijā – kas tu esi.

Tas taču ir pats grūtākais! Liela daļa no mums sevi meklē visu mūžu.

Diemžēl. Jo pat inteliģentiem cilvēkiem nav mācīts, ka visas izmaiņas, kuras vēlies veikt pasaulē, vispirms ir jāveic sevī. Lai saprastu, kā mainīt dzīvi, jāsaprot, kā realizēt sevi. Mēdzu jauniešiem teikt – padomājiet, kāpēc Eiropā astoņi miljoni jaunu cilvēku ar augstāko izglītību ir bez darba? Nevar dabūt darbu, tas ir neatbilstošs, neapmierina atalgojums, vai gluži vienkārši viņi negrib strādāt. Visi grib būt laimīgi, īpaši daudz nedarot, bet Stīvs Džobss strādāja ļoti daudz.

Tātad vainīgs slinkums?

Šis laikmets atmet cilvēkus, kuri tikai grib. Tas pieprasa cilvēkus, kuri grib, var un zina, kā to izdarīt. Nepieciešamas jaunas, modernas zināšanas par realitātes vadību. Nesen iepazinos ar angļu pētījumu, kurā secināts, ka 30 procenti bērnu, kuri izmesti no skolām par sliktām sekmēm, uzvedību, nepakļaušanos sistēmai, patiesībā ir ģeniāli – ar milzīgu potenciālu. Arī 80% harizmātiskāko pasaules līmeņa menedžeru šīs zināšanas nav ieguvuši skolās un augstskolās. Tā ir iedzimtā neordinārā potencialitāte, kas ir augstākā vērtībā. Sabiedrībai jāapzinās, ka no šiem citādi domājošiem prātiem ir atkarīga valsts. Viņi ir prometeji, nevis apmācītā, “nolaizītā” sistēma. Piemēram, Google inženieris Čade Mens Taņs, kurš sarakstījis grāmatu “Meklē sevī” (izdota arī latviešu valodā), kā programmētājs un moderns cilvēks ir izstrādājis cilvēces attīstības metodoloģiju. Mens Taņs salīdzina cilvēka prātu ar datoru, uzskatot, ka prātam nepieciešamas programmas jeb aplikācijas, lai to lietotu gudrāk, optimālu, ar mazākām pretrunām un radošāk.

Kā zināt, kāda tieši aplikācija manam prātam ir nepieciešama?

Tur jau tā lieta, ka sākumā mēs to nezinām. Palīdzēt varētu konsultants vai skolotājs, kādu pie mums Latvijā nav daudz, tāpēc jāstrādā ar sevi pašam. Kā tu realizēsi savu potencialitāti? Sāc ar lēmuma pieņemšanu uz vienu stundu. Izmēģini sevi, attīsti sevī iemaņu, kas nepieciešama, lai sasniegtu mērķus. Piemēram, tu vēlies sevī samazināt agresiju vai neapmierinātību, kas dedzina prātu un paņem daudz enerģijas. Atpazīsti to, definē un apzinies, kas tev jāizdara, lai atbrīvotu savu procesoru no liekas informācijas, kas neļauj koncentrēties uz radošajiem mērķiem. Pieņem lēmumu, ka vienu stundu kontrolēsi savu prātu un atpazīsi, kādā veidā tevī piedzimst dusmas vai neapmierinātība. Kad redzi, kā tā izplatās, uzreiz vari operēt ar šo informāciju un atbrīvot no tās prātu. Ja tev vienu reizi izdodas kontrolēt domas, tu vari kontrolēt arī savu dzīvi un laimi. Cilvēkam dienā dzimst 85 tūkstoši domu! Tas ir haoss, kas neļauj būt laimīgam un realizēties. Vai nu prāts vada tevi, vai tu to izmanto gudrai dzīvei. Ļoti vienkārši. Tikai jāpamēģina! Ir milzīgs gandarījums, ja kaut uz vienu stundu izdodas pakļaut šos haotiskos prāta zirgus. Tas rada pozitīvās enerģijas šūnu, ko vari izmantot savas laimes veidošanā.

Nemaz tik vienkārši tas nav. Visa pamatā ir nopietns, nepārtraukts darbs pašam ar sevi. Kā ikdienas skrējienā par to piedomāt un neatgriezties pie vecajiem ieradumiem?

Spolējot automašīnas riteņus dubļos, ārā neizbrauksi. To var atrisināt ar zināšanām. Mūsdienu zinātnes par to daudz runā. Neredzamā doma, ar kuru mēs identificējam sevi, ir netverama dimensija. Sevis izpratne sākas no akadēmiskas apmācības. Kad saproti, ka tavs ķermenis sastāv no simts triljoniem šūnu un viena šūna sekundē izdara sešus triljonus informatīvu kustību, rodas jautājums – kas tu šajā procesā esi? Nepieciešamas jaunas zināšanās, kas tuvina mūsu sabiedrību dziļākai izpratnei par to, kas ir realitāte. Cilvēka eksistenci var iedalīt trīs līmeņos – fiziskais, mentālais un informatīvais. Ja mentālais līmenis jeb prāts neapgūst jaunas zināšanas, fiziskais līmenis strādās pret viņu pašu. Iedomājies, ka tavs datora ekrāns ir pilns ar neaizvērtām apakšprogrammām. Ja nemāki tās atinstalēt, esi nelaimīgs cilvēks, jo šis informācijas apjoms traucē dzīvot. Tu esi kompleksains, skaudīgs, destruktīvs, noliedzošs. Tu mokies pats savās neaizvērtajās programmās, savos prāta mezglos, kas ir noteikts domu apjoms, kuru pats ilgākā laikā esi veidojis attiecībā pret kādu tēlu vai notikumu. Tu pat nesaproti, kur šīs programmas atrodas, un neapzinies, kā tās tevi žņaudz. Tikai atsienot vienu mezglu, vari atsiet nākamo. Pretējā gadījumā var iestāties errors, un dators gribēs pašiznīcināties. Tāpēc izpratne par to, kādā veidā rodas domas, kādā veidā tiek pieņemts lēmums un kā tavs prāts spēj sekot šim lēmumam, ir dzīves jēga un attīstības evolūcija.

Kur iegūt šo izpratni?

Kādam tas ir dots spontāni, bet lielākajai daļai jāmācās. Gluži tāpat, kā mācāmies braukt ar automašīnu, jāmācās braukt ar prātu. Tam nepieciešama uzcītība, gudra piepūle un disciplīna. Bez tā nestrādās neviena metode, taču daudzi to nesaprot. Mēs vēlamies tā viegli – padzerot vīnu, padejojot būt laimīgi. Tam, cik liela nozīme ir uzcītībai, ir matemātiska pieeja. Ja uzskatām, ka vieninieks ir dzīves rutīnas plūsma un mēs pieliekam attīstībai 1,01 daļu piepūles, tad, kāpinot vienu gadu 365. Pakāpē, iegūstam skaitli 37,8. Taču, izdarot to ar 0,99 lielu piepūli, vienkārši eksistējot un sūdzoties, gala rezultāts ir 0,03. Tikai pāris procentu, bet kāda rezultāta atšķirība! Šo formulu esmu saviem bērniem pielicis pie sienas, lai viņi to atceras katru dienu:

1,01 365 pakāpē =37,8

0,99 365 pakāpē = 0,03.

Par pašizziņu un pašizaugsmi bieži aizdomājamies, kad kaut kas nogājis šķērsām. Dzīve piespēlē pārbaudījumus, un nekas cits neatliek, kā tikt ar to galā, taču tas ir lēns attīstības ceļš. Kā motivēt sevi negaidīt likteņa triecienu, bet sākt ar sevi strādāt šodien?

Lielā meistarība ir dzīvot šeit un tagad. Nekas tā neatņem enerģiju kā dzīvošana rītdienā vai pagātnē. Ir divu veidu cilvēki – kam ir zināšanas un kam ir viedoklis; kam ir enerģija un kam nav enerģijas. Kādam ir labi tā, kā ir, bet tiem, kas knosās, grib darboties un attīstīties, jāsaprot sava sūtība. Tikai 15 procentiem cilvēku ir potence uz biznesu, četri procenti interesējas par transcendentālām lietām, sešiem procentiem ir tieksme strādāt zemes darbus. Tās ir ģenētiskas programmas, kas mums nav jāmaina. Cilvēkam, kuri jūt sevī šo uguni, ļoti svarīgi mācēt ar to apieties. Svarīgi saprast savu izejas līmeni, to, kas ir tava dziļākā struktūra.

Daudz runājam par sevis mīlēšanu. Mums ir ļoti grūti sevi pieņemt, līdz ar to izprast šo dziļāko struktūru, un tas traucē pilnveidoties un attīstīties.

Nesen satiku uzņēmēju, kurš izskatījās ārkārtīgi laimīgs. Vaicāju, kā viņam tas izdodas, un viņš atbildēja, ka bērnībā no vecākiem saņēmis ārkārtīgi lielu mīlestību. Tāpēc mīliet savus bērnus! Mīlestība, ko var sniegt vecāki, rada prāta bāzes mikrosistēmu, kurā vēlāk cilvēks dzīvos. Tas ir milzīgs pašpietiekamības atslābums, kas baro prātu tā, kā nepieciešams. Pieņemšana sākas ar izpratni. Mainīt situāciju un cilvēku nav iespējams, var mainīt uztveri. Bet to var izdarīt, ja izprot uztveres mehānismu neredzamajā prāta dimensijā. Tā ir optimālā dzīves vadīšanas formula. Lai to izprastu, atkal nepieciešamas zināšanas. Jauniešiem neesam iemācījuši rast atgriezenisko saiti pašiem ar sevi. Katrā cilvēkam jābūt savam iekšējam psihoanalītiķim. Lai atrastu savas izaugsmes resursus, nepieciešama milzīga piepūle. Latvijai nav lielākas nelaimes kā gudro smadzeņu aizplūšana. Man sāp, ka nenovērtējam savus praviešus, nedodam viņiem iespējas realizēties. Ir jāapzinās mūsu gaišie prāti, jādomā, kā viņus piesaistīt un noturēt.

Cenšoties jaunieti šeit noturēt, barojam viņa ego. Esmu bieži saskārusies ar jauniem cilvēkiem, kuri pārvērtē savu nozīmību.

Ir svarīgi pārlēkt zemā līmeņa egoismam un izprast, ka dabā visi nav radītāji un pavēlnieki. Ir bišu māte, un ir bitītes, kas to apkalpo. No vienas puses, tu pasaulei esi niecība, no otras – ir vēlēšanās būt par kaut ko nozīmīgu. Līdz ar to jābūt kādam bāzes līmeņa ego, kas sniedz adrenalīnu. Mēs nedrīkstam nogalināt šo ambīciju, kas ir potenciāla degviela. Taču svarīgi, ka šī ambīcija tiek integrēta modernā prāta vadības tehnoloģijā, jo ar pliku ambīciju vien būs par maz. Savas individualitātes apzināšanās ir milzīga zināšanu dimensija, kas parauj tevī radošo džinu tik lielu, ka tu vari tikai brīnīties pats par sevi. Tā ir milzīga laimes izjūta, kad saproti, kā tu esi, kā tu notiec. Tāpēc man ir ļoti būtiski, lai jaunieši sāk apgūt šīs zināšanas. Negribas gaidīt vēl 20 gadus uz nākamo paaudzi, kamēr sabiedrībā sāksies reālas pārmaiņas.

Panākumi saistās ar materiāliem ieguvumiem, un mēs zinām, cik grūti ir izturēt pārbaudījumus ar varu un naudu. Cilvēkiem ir raksturīgi pieķerties, un arī bailes no zaudējumiem var būt nopietns pašizaugsmes šķērslis.

Aizejot uz teātri un redzot, ka kāds tiek nogalināts, līdzpārdzīvojam. Sakām, ka izrāde bija ārkārtīgi laba, jo cilvēkiem patīk drāma. Mēs neietu uz izrādi, kurā pāris vairākas stundas skūpstītos. Zemapziņā gribam šo laimi, bet skatīties uz to nevēlamies. Tātad aktuāls ir jautājums – vai patiesībā mēs vēlētos dzīvot šādā pārlaimes ilūzijā? Aizejot mājās, saprotam, ka tas bija tikai teātris un galvenais varonis ir dzīvs, jo dzīve turpinās. Pieķeršanās ir mūsu izglītotības dimensijas spogulis. Protams, mēs mīlam savus tuvākos, tajā pašā laikā apzināmies, ka visi reiz nomirs. Patiesi veiksmīgs cilvēks neko negrib dzirdēt par nāvi, jo tas bloķē viņa ambīciju uguni, viņu tas neinteresē. Reinkarnācijas teorija ir sen pierādīta. Ķermenis nomirst, bet tu paliec. Tu neesi iznīcināms. Tu neesi smadzeņu produkts, tu esi mūžīgā kreatīvā apziņas enerģija, vienmēr saglabājot sava es patības identitāti. Šī modernā izpratne rada milzīgu lēcienu, likvidē bailes, ka tu vairs nebūsi. Mums ir grūti atbrīvoties no šīs nastas, tāpēc ka to neizprotam. Proporcionāli izglītībai varam operēt ar šīm zināšanām. Vēlreiz atkārtoju – ļaujies šim brīdim! Jo vairāk esi šeit un tagad, jo enerģijas plūsma ir brīvāka. Jā, zaudējumi un ciešanas rada mūsos dziļākas vērtības un izpratnes, taču nav jāmaksā tik dārga cena, jo izziņas procesu var sākt jau šodien.

Cilvēka galvenā degviela, kas nodrošina dzīves kvalitāti, ir enerģija. Diemžēl tās bieži pietrūkst, rodas vienaldzība un apātija, kam seko regress. Kur uzlādēt šīs baterijas, kas ļautu īstenot visas apņemšanās?

Vispirms jāpadomā, kas šo enerģiju noēd. Mēs guļam, lai restartētu enerģiju un atslēgtu pārkarsušo procesoru. Pilnvērtīgs miegs ir pirmais enerģijas avots. Enerģiju noēd prāts un domāšana, taču to visvairāk izsūc negatīvas emocijas – dusmas, grūtsirdība, skaudība, ilgas, sēras, psiholoģiskas sāpes. Ja labi izguļas un izdzen šos prāta vīrusus, iestājas viegls, harmonisks līdzsvars. Papildu enerģiju var iegūt, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Otrais līmenis ir māksla, mūzikas terapija, trešais – garīgais procesors. Tā ir pašapzināšanās, kam arī vajag enerģiju. Šī enerģija tiek barota ar meditāciju, pieslēdzoties enerģijas avotam. Garīgo dimensiju varam uzlādēt tikai tad, kad prāts ir atinstalēts un, kontrolējot elpošanu, notiek dzīvības enerģijas akumulēšana. Tā ir garīgā psiho higiēna, kad protam apvienot visus trīs elementus. To dēvē par holistisku pieeju, kad neesi tikai naudas vergs, bet gan garīga, fantastiska būtne, pašpietiekama un neatkarīga no ārējiem apstākļiem.

Kādā savā lekcijā minējāt, ka dzīvē atnāks tāds skolotājs, kāds ir tavs izmisums. Ko ar to domājāt?

Izmisumi mums visiem ir vieni un tie paši, pamatā saistīti ar veselību, attiecībām, finansēm un vecumu. Skolotājs nav tikai cilvēks, tā var būt situācija, atziņa, sajūta, grāmata, filma. Neviens nevar izdzīvot tavu sāpi, tavu prāta domu kombināciju. To vari tikai tu pats. Otrs var atbalstīt, mazinot melno nokrāsu, kuru pats esi radījis. Iedot citu otu, smaržu, garšu tavam skatījumam. Skolotājs ir kā palīdzība, bet bieži vien tas netiek saprasts. Es esmu par to, ka nav jāgaida skolotājs, kas atrisinās tavas problēmas, bet jāskolojas pašam. Tu ej pa priekšu, un Dievs iet aiz tevis, nevis kāds tevi vada. Pašizglītošanās ir pāri visam. Spēja apstrādāt ciešanas, ilgas vai izmisumu ir atkarīga no intelekta rezervēm. Ja esi inteliģenti pozitīvajā attīstības scenārijā, bet bez zināšanām, tas ir ārkārtīgs izmisums. Jo esam spējīgāki mainīt lēcas fokusu, nedaudz pacelties un paskatīties uz zemi no saules līmeņa, jo labāk saprotam, kas viss, ap ko mēs te ņemamies, ir niecība. Nepieciešama atkāpšanās dziļākā realitātes izpratnes līmenī. Proporcionāli tai mainīsies attieksme un samazināsies sāpju nozīmības jēga tavā dzīvē. Visiem sāp, viss ir pakļauts ciešanām, bet raugies uz to citādi, necenšoties saskatīt izmisumu. Patiesībā mēs nevaram izvairīties no pašapzināšanās dziļuma, nevaram izvairīties no attīstības. Jautājums tikai, cik ilgs laiks katram no mums tam ir nepieciešams.

January 7th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
28.12.2017-05.01.2018 šeit, Vācijā, bija Diāna!!! :)

Gemstone human, ko lai tur saka :) Super Jaunais gads, Bēthovena 9tās koncerti Diseldorfā un Ķelne Maestro vadībā, Pina Colada's, Thai masāžas (dievīgas), atziņa par mirdzošo ādu no alus, apbrīna par manu drāmu izturēšanu, miegs, krahs vokālajā stundā, kartupeļu pankūkas, citronkūka (VĒL!!), un tas viss ar lielisku atbalstu Diānmeitēna formā. :* Paldies par jauko laiku no sirds Diānai un Maestro, kurš šo realizēja! Nebija vērts no svētkiem baidīties! :*

Laimīgu mums 2018! Šogad jābeidz baidīties..

December 21st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Pirms cenšanās pagulēt vēl jāuzstreso klabē: tik ĻOTI ceru, ka tumšās sajūtas tāpat kā tumšie logi maldina, ka datorā neviens nav skatījies un ka viņa līdz šim nepiedzīvotais vēsums nesagaidot mājās vēlu un neraksturīgi ātri aizejot gulēt, ir tikai sagadīšanās. #patnevaruizteiktciktasbūtumuļķīgi

Vot tev gribēju pagulēt šonakt mierīgi..
Sasodīts, kāpēc es nelasu tikai krieviski. Nafig to angleni vajadzēja. Jeb drīzak, kāpēc vispār ko lasīt, ja nejēdz datoram paroli uzlikt. (ja būšu iekritusi, tad zinot viņu, patiešām būs ziepes..)
Bāaaah, tas būtu tik muļķīgi, ka pat uzrakstīt nevar, tikai kko vāvuļot, rīt no rīta censties vāvuļot vēl vairāk ar attaisnojumiem (kaut datorā melns uz balta bija sliktas lietas).. vnk help!

UPDATE: Tip laikam dators nav ticis virināts

December 20th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Jau kāda 4., 5. nakts normāli negulēta, agrāk es vnk blieztu uz priekšu, bet šobrīd jūtams, ka degviela beidzas.
Pat uz sporta zāli vnk nav iekšā likt sirdij papildus slodzi
Esmu pašlaik teorētiski perfektos apstākļos, aprūpēta un nodrošināta, nu labi, uz laiku, nu labi, nākotne ir tikpat neskaidra kā vienmēr (2018. būs atrisinājums, to jūtu), taču ŠOBRĪD viss ir! Un vienalga neguļu! Vienalga stresoju, vienalga iespringstu, vienalga katrs solis nozīmē piecreiz galvas apgriešanos, kamēr cits vnk šo soli sper, nedomājot. Labi, jebkura sieviete iespringtu, ilgstoši to desu pie deguna kā suns saostot bet nedrīkstot ēst, t.i., neesot normālās attiecībās ar to, kuru grib:) , bet vispār jābeidz attaisnoties, pat, ja iemesli objektīvi.
Šonakt ir mērķis pagulēt. Nekam citam tāpat īsti spēka nav.
Rīt, pasportot. Parīt nodarbība. Šajās dienās, cik necik, cik nu var, padziedāt. Škrobe par dzimšanas dienas uzaicinājumu, kas nozīmētu jaunus kontaktus, bet laikam šovakar nesaņemšos atkal kur kratīties. *vēlme pēc dzīves pilsētas centrā
p.s. dziedāšana nav tik daudz atkarīga no pašas dziedāšanas, cik no vispārējā + spējas uzlikt tādu totālu pofigu uz pagātni:) (+vislabāk-dabiskāk skan, nevis kad nostājies un kko mēģini dziedāt, bet dungojot, kamēr dari citas lietas. VIDĒJĀs
IEINTERESĒTĪBAs koncepts atkal kā atrisinājums)

December 17th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Diāna būs uz Jaungadu ciemos!!!!!!! :)))

December 16th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Šodien bija lielā raudāšana (lasīt- mazā panika), no rīta pārstundnieks un tad pa dienu pat pēc izlādēšanās zumbā atgāja vaļā vēlreiz. Šoreiz jau ar nabaga Maestro blakus. Noguris viņš, bet trakākais, ka nogurusi esmu pati no sevis.
(fonā tāda sajūta, ka tas viss ved uz tādu vienu lielu pofigu, kas būtu.. ne mazāk, ne vairāk, kā ideāli).

Ja es varētu pofigā vnk izbaudīt. Ja varētu nedomāt par rītdienu, kad zini, ka pēc pusotra mēneša tev nav, kur dzīvot un strādāt, bet.. Nja.
Satiku vakar Leonu, vācu dziedātājbiedru no Māstrihtas laikiem, arī Ķelnē nobāzējies. Jauns, mazs, bet ziniet, ir daudz reālāka sajūta satikties ar viņu, runājot REĀLI kā situāciju risināt, tā vietā, lai nodarbotos ar skaistām filosofijām, kuras visas izplēn ikdienas un sadzīves uzdevumos. Un tas, ka esi dzimis kkur, vēlreiz uzsveru, nenozīmē, ka tās būs tavas mājas uz mūžu. Un tas, ka tip tavs tautietis, nuuuuu ne tuvu nenozīmē teicamu kontaktu. Šis pie vienas ģeogrāfiskās vietas piesietais naivums beidzot, beidzot pēc daudzām pieredzēm, pamazām tiek izskausts.
Kam es te attaisnojos? Es arī sāku nesaprast. Sāku gribēt ne uz kādiem intervijveidīgiem jautājumiem par savu dzīvi no cilvēkiem, kuriem ir pilnīgi cita pieredze (ja ir) neatbildēt:)

December 14th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Gards vīns likās vakar, taču visa nakts miegs sabojāta un šorīts izčakarēts ar galvassāpēm. Iedzer vienreiz pāŗis mēnešos saucās. Anyways.
Ne jau tas ir svarīgi. Svarīgi ir 3 punkti- ka nezinu, kur Ziemassvētkos likties; ka nespēju pieņemt, ka neizvēlējās mani (protams, atkal nespējot nenobirdināt asaru tā priekšā, kurā to vismazāk vajag darīt.. sasodīts, kāpēc nepietiek vnk ar raudāšanu savā istabā) ; ka ar visu šo čakaru backgroundā es nezinu, kā lai sev noticu tiem iestājekšiem un normāli sagatavojos. Ok, vnk jāgatavojas. Ar balsi acīmredzot tikpat rupji un pofigistiski, kā ar ķermeni - vnk brutāli jāiet uz priekšu, jāvingrina, jākustina. Nolāpītās bāzes un smadzenes, es gribu būt muļķa vokālists un spēt dziedāt tikai pēc sajūtām (tas ir acīmredzami vienīģais veids, kā dziedāt vispār! analītiskais lai paliek muzikologiem).
Vakar 3h norunājām, labāk nebūtu runājuši. Tāpat tas ne pie kā neved, bet vistrakākais ir, ka man pat nav, kur aizbēgt. Esmu te, pie viņa pašlaik, jo, redziet, dzīvot nav kur un par ko. Ziemassvētkus vislabprātāk pavadītu kā jebkuru citu dienu, kas paiet tikpat ātri kā citas, aizmirstos filmās un Ziemassvētkiem par godu varbūt ēdienā, mierīgi vienītī, bet te papildus apgrūtinājums, kā aizbēgt no svētkiem ar sev nepiederošu ģimeņu apciemojumiem, kur es esmu ārpus konteksta. Zsvētkos mājās gribu. Nu nav māju, ne vairs LV, ne vēl šeit, bāc, pie tēta gribu! Mierīgi divatā kā svinējām pie eglītes ar pelēkajiem zirņiem un priecājāmies, ka visi mūs lika mierā...
Nekad tā vairs nebūs, tā vietā tagad jādomā, kur izbēgt. Neesmu ne draudzene, ne sieva, ne-kas, pati jau izvēlējos, un arī kopā negribu būt ar 99,9% cilvēku, what the hell is so wrong with me...?

VISPĀR ESMU ĀRPUS KONTEKSTA, IT VISUR, reizēm tā liekas.

Ceru, ka uz visu šo kādreiz varēs raudzīties ar smaidu.
Powered by Sviesta Ciba