Carpe · Diem

Jūtot, ka būs piepildījusies 2019.gada Ziemassvētku priekšnojauta, ka tie bija trešie un pēdējie Ziemassvētki, ko pavadījām konstelācijā divatā ar Maestro, aizbraucu pie viņa šogad jau 23.datumā. Pavadījām jauku vakaru, 24.no rīta iebrāzās Gina, viena no bijušajām, ieslēdza muzonu un sāka rīkoties pa virtuvi kā savējo. Lai arī Maestro ir vislielākais saulstariņš pasaulē, viņa uzaicinājums svinēt kopā ar vienu no bijušajām un viņas trīs pubertātes skartajiem bērniem, man manā situācijā, kad jau kuro gadu dzīvoju bez tuvas ģimenes, nebūtu tas ideālais risinājums. Jutu pareizi. Jau dienas laikā, viņai rosoties, man nāca melnie. 24.vakarā bija jādzied četros Ziemassvētku dievkalpojumos viņa baznīcā Ķelnē, koronas laika mūzika pirmajās mājās. Pa ceļam jau apraudājos, bet ne tā mīļi kā es varētu, bet tā, kā vecajās sliktajās dienās, kad konfliktējām ar Maestro, jo viņš deva, bet ne to, ko man vajadzētu un tobrīd visās dzīves traģēdijās gribējās vainot viņu, jo viņš vienkārši bija tuvākais pa ceļam un neīstajos brīžos darīja tieši neīstās lietas, tādējādi emocijas eskalējot. Dievkalpojumos notika tieši nezinu kas, taču mācītāja runas ietekmē par vienatni Ziemassvētkos, baznīcas atmosfēru, slikto dienu aiz muguras, visu situāciju, Maestro vien paspēja šausmās piegādat kabatslakatiņus. Ka es nodziedāju šos sešus korāļus, nezinu, bet, es nodziedāju. Nav tā, ka studijas ir bijušas pa velti. Nav tā, ka tu vari maz. Tu jebkādos apstākļos spēj savākties un izdarīt savu lietu profesionāli. Labi, viens ir, ja tev jāspēlē, bet pavisam cita lieta ir dziedāt, profesionāla līmeņa mūziku, ne alus krūzes-jebkurš-var-dziedāt variantu. Vēlreiz uzsveru, nezinu, kā, bet kā jāsāk dziedāt, asaras ir prom un spēj izdarīt savu darbu.
Šorīt bija vēl divi dievkalpojumi. Kopumā seši. Ārā ir korona, katrs vien pusstundu garš.
PALDIES.

Neviens tev neko nav parādā. Ne no viena neko nevari pieprasīt. Nevienam nav pienākums tevi mīlēt.
Šo atziņu autori un lietotāji pāŗsvarā ir tie, kuri nezina, ko runā. Viņiem ir ģimene, pilnvērtīga aizmugure, sakarīgi dzīves apstākļi. Es labprāt klausos cilvēkos, jo manī joprojām sēž tā mazā, naivā meitenīte, uzaugusi Tērbatas ielas absolūtā mīlestības, intelekta, augstvērtības oāzē un kura jau, aizejot uz skolu 7 gados, brīnījās, kādi klasesbiedri ir idioti. Man ir svarīgi, ka cilvēks zina, ko runā. Par mūziku muld neprofesionāļi. Par karjeru runā tie, kuriem tās nav un visticamāk arī nekad nebūs. Par pienākumiem mīlēt vai par finanšu nenozīmību runā laulībās esoši cilvēki, kuri, ja paskatītos aiz viņu aizvērtajām durvīm, to vien dara, kā no otra pieprasa un dzīvo otra cilvēka nodrošinātā komfortiņā.
Es šovakar sapratu, kāpēc man dzīvē aprimst vairākas draudzības. Tāpēc, ka man nav tās man izškirošās respekta sajūtas pret cilvēku, ka viņš patiesi zina, ko runā.
Tāpēc es nepinos ar puskoka lēcējiem un puisīšiem, un neizdalos sīknaudā. Es vēlos un gaidīšu sev dzīvesdraugu, kurš zinās, ko runā. Kurš zina, kas ir dzīve un kā to dzīvot tās pilnā potenciālā.

By living in the moment, you don’t depend on someone to be happy or to find fulfillment. You learn to merge with reality rather than resist it.
Mindful Attraction dzīles

Šī sirds salekšanās sajūta ir viena no dzīves jēgām

Nerīkoties mirkļa iespaidā, audzēt savu esošo racionālo pusi, kura regulāri nostrādā, nepavilkties uz stipro emocionālo pusi, kura lielākoties nostrādā pretēji. Ak kungs kā es ceru, ka es viņam patikšu.