Jūtot, ka būs piepildījusies 2019.gada Ziemassvētku priekšnojauta, ka tie bija trešie un pēdējie Ziemassvētki, ko pavadījām konstelācijā divatā ar Maestro, aizbraucu pie viņa šogad jau 23.datumā. Pavadījām jauku vakaru, 24.no rīta iebrāzās Gina, viena no bijušajām, ieslēdza muzonu un sāka rīkoties pa virtuvi kā savējo. Lai arī Maestro ir vislielākais saulstariņš pasaulē, viņa uzaicinājums svinēt kopā ar vienu no bijušajām un viņas trīs pubertātes skartajiem bērniem, man manā situācijā, kad jau kuro gadu dzīvoju bez tuvas ģimenes, nebūtu tas ideālais risinājums. Jutu pareizi. Jau dienas laikā, viņai rosoties, man nāca melnie. 24.vakarā bija jādzied četros Ziemassvētku dievkalpojumos viņa baznīcā Ķelnē, koronas laika mūzika pirmajās mājās. Pa ceļam jau apraudājos, bet ne tā mīļi kā es varētu, bet tā, kā vecajās sliktajās dienās, kad konfliktējām ar Maestro, jo viņš deva, bet ne to, ko man vajadzētu un tobrīd visās dzīves traģēdijās gribējās vainot viņu, jo viņš vienkārši bija tuvākais pa ceļam un neīstajos brīžos darīja tieši neīstās lietas, tādējādi emocijas eskalējot. Dievkalpojumos notika tieši nezinu kas, taču mācītāja runas ietekmē par vienatni Ziemassvētkos, baznīcas atmosfēru, slikto dienu aiz muguras, visu situāciju, Maestro vien paspēja šausmās piegādat kabatslakatiņus. Ka es nodziedāju šos sešus korāļus, nezinu, bet, es nodziedāju. Nav tā, ka studijas ir bijušas pa velti. Nav tā, ka tu vari maz. Tu jebkādos apstākļos spēj savākties un izdarīt savu lietu profesionāli. Labi, viens ir, ja tev jāspēlē, bet pavisam cita lieta ir dziedāt, profesionāla līmeņa mūziku, ne alus krūzes-jebkurš-var-dziedāt variantu. Vēlreiz uzsveru, nezinu, kā, bet kā jāsāk dziedāt, asaras ir prom un spēj izdarīt savu darbu.
Šorīt bija vēl divi dievkalpojumi. Kopumā seši. Ārā ir korona, katrs vien pusstundu garš.
PALDIES.
Šorīt bija vēl divi dievkalpojumi. Kopumā seši. Ārā ir korona, katrs vien pusstundu garš.
PALDIES.