Neviens tev neko nav parādā. Ne no viena neko nevari pieprasīt. Nevienam nav pienākums tevi mīlēt. Šo atziņu autori un lietotāji pāŗsvarā ir tie, kuri nezina, ko runā. Viņiem ir ģimene, pilnvērtīga aizmugure, sakarīgi dzīves apstākļi. Es labprāt klausos cilvēkos, jo manī joprojām sēž tā mazā, naivā meitenīte, uzaugusi Tērbatas ielas absolūtā mīlestības, intelekta, augstvērtības oāzē un kura jau, aizejot uz skolu 7 gados, brīnījās, kādi klasesbiedri ir idioti. Man ir svarīgi, ka cilvēks zina, ko runā. Par mūziku muld neprofesionāļi. Par karjeru runā tie, kuriem tās nav un visticamāk arī nekad nebūs. Par pienākumiem mīlēt vai par finanšu nenozīmību runā laulībās esoši cilvēki, kuri, ja paskatītos aiz viņu aizvērtajām durvīm, to vien dara, kā no otra pieprasa un dzīvo otra cilvēka nodrošinātā komfortiņā. Es šovakar sapratu, kāpēc man dzīvē aprimst vairākas draudzības. Tāpēc, ka man nav tās man izškirošās respekta sajūtas pret cilvēku, ka viņš patiesi zina, ko runā. Tāpēc es nepinos ar puskoka lēcējiem un puisīšiem, un neizdalos sīknaudā. Es vēlos un gaidīšu sev dzīvesdraugu, kurš zinās, ko runā. Kurš zina, kas ir dzīve un kā to dzīvot tās pilnā potenciālā. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |