Carpe · Diem

Lai vai kā, bet skumjās tomēr tiek radīts daudz vairāk, kā priekā. Kad es skumstu, vai man kaut kas nepatīk, vai kas nokaitinājis, ārā nāk tādas lietas, ko gribēdama priecājoties nekad neiedomāšos, neuzskribelēšu vai nenospēlēšu. Sāk gandrīz ka vai šķist, ka skumjas ir mans dabiskais stāvoklis. Kad priecājos, tad tiešām daru to no sirds, bet tas, kas paliek pēc tā, nekad nav tik spilgts (cik nu kaut kas vispār vēl mūsdienu pasaulē, kad viss jau ir uzrakstīts, pateikts un izrunāts), kā par kaut ko cepoties. Chills uz mani nestrādā. Varu normāli noimprovizēt par maza bērna nāves tēmu, kamēr pārlaimīgas sievietes rozā brilles tiks ilustrētas visai pablāvi. Klausos te to mūziku audiogrāmatai, johaidī - viss redzams kā uz delnas.

Un ir tikko pāri pusnaktij, man šodien paliek 23.

Ir tikko pāri pusnaktij, man šodien paliek 23. No šitā visa tak beidzot ir jāsanāk kaut kam normālam:)

Šodiena sākusies ar lielām pārdomām par to, kur tad īsti esmu nonākusi un kāpēc viss ir tā, kā ir. Par mūsu mazo valsti ar viena aktiera teātri kaut vai augstskolu monopola ziņā, - ja neesi šajā vienā, tad gluži vienkārši esi ārpus aprites un principā neviens tevi vairs neuztver nopietni.. es saprotu, ka tur nemaz nav, ko uztvert nopietni, bet tad vismaz pieklājības pēc. Bet ko nu.. ko nu par mums te daudz.
Es vienkārši negribēju būt tās vides turpinājumā, kurā pavadīju 13 gadus,
bišku tā kā par daudz, ne?
No 23 atņem 13 = lielākā daļa dzīves.
Ja es tā neturpinu, tad es izkrītu. Nu tad pie velna šo visu. Pienāk laiks, kad atkal gribas kaut ko normālu. Bet ne šeit. Ne šeit.
Par to tad nu šodien izvārīsimies un vienkārši iesim uz priekšu.
Nīderlande, vai var būt vēl labāk?

Gribas atkal rakstīt trīsbalsīgus diktātus un ķērkt: "Izceliet taču vidējo balsi, neko tur nevar saprast"! Un tad Kurmīte to izdauza tā, ka pat lielākajam mūzikas analfabētam vismaz to vienu balsi ir stipri neiespējami neuzrakstīt. Protams, iespējami, bet, manuprāt, tik neiespējami..
Lūdzu, nākamo gadu man starp neiespējamiem cilvēkiem.

Galvenais plāns vasarai: noskaidrot diagnozes un ārstēt, cik nu var. Situācija ar manu tuvāko reizēm iedzen pilnīgā izmisumā, jo tu redzi, ka pasmagi ir apvienot ieceres ar reālo situāciju, bet - pietiek, ir vienkārši jācenšas šovasar un tad.. un tad. Ieplānot tāpat neko nevar.
Atliek tikai censties, darīt un skatīties, kas no tā iznāk.