Šodiena sākusies ar lielām pārdomām par to, kur tad īsti esmu nonākusi un kāpēc viss ir tā, kā ir. Par mūsu mazo valsti ar viena aktiera teātri kaut vai augstskolu monopola ziņā, - ja neesi šajā vienā, tad gluži vienkārši esi ārpus aprites un principā neviens tevi vairs neuztver nopietni.. es saprotu, ka tur nemaz nav, ko uztvert nopietni, bet tad vismaz pieklājības pēc. Bet ko nu.. ko nu par mums te daudz.
Es vienkārši negribēju būt tās vides turpinājumā, kurā pavadīju 13 gadus,
bišku tā kā par daudz, ne?
No 23 atņem 13 = lielākā daļa dzīves.
Ja es tā neturpinu, tad es izkrītu. Nu tad pie velna šo visu. Pienāk laiks, kad atkal gribas kaut ko normālu. Bet ne šeit. Ne šeit.
Par to tad nu šodien izvārīsimies un vienkārši iesim uz priekšu.
Nīderlande, vai var būt vēl labāk?
Es vienkārši negribēju būt tās vides turpinājumā, kurā pavadīju 13 gadus,
bišku tā kā par daudz, ne?
No 23 atņem 13 = lielākā daļa dzīves.
Ja es tā neturpinu, tad es izkrītu. Nu tad pie velna šo visu. Pienāk laiks, kad atkal gribas kaut ko normālu. Bet ne šeit. Ne šeit.
Par to tad nu šodien izvārīsimies un vienkārši iesim uz priekšu.
Nīderlande, vai var būt vēl labāk?